4. Mozus 12:1-16
4. Mozus 12:1-16 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tad Mirjama un Ārons cēla iebildumus pret Mozu etiopietes dēļ, ko viņš bija sev ņēmis, jo viņš kādu etiopieti bija apņēmis par sievu. Un tie kurnēja: "Vai Tas Kungs tikai ar Mozu vien ir runājis? Vai Viņš nav arī ar mums runājis?" Un Tas Kungs to dzirdēja; bet šis vīrs, Mozus, bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes. Tad Tas Kungs negaidot sacīja Mozum, Āronam un Mirjamai: "Iznāciet ārā jūs visi trīs kopā pie Saiešanas telts!" Un viņi visi trīs iznāca ārā. Tad Tas Kungs nonāca mākoņa stabā, un Viņš stāvēja Saiešanas telts durvīs, un Viņš sauca Āronu un Mirjamu, un abi iznāca ārā. Un Tas Kungs sacīja: "Klausiet tagad Manus vārdus! Ja jūsu vidū ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam atklājos vai nu parādībās, vai Es ar viņu runāju sapņos. Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticams; vaigu pret vaigu Es ar to runāju un ne ar parādībām, ne ar mīklām, bet redzēdams viņš ir redzējis Tā Kunga vaigu; kādēļ jūs nebīstaties runāt pret Manu kalpu Mozu?" Un Tas Kungs iekaisa Savās dusmās pret tiem un aizgāja no viņiem. Bet, kad mākonis atstājās nost no telts durvīm, tad redzi, Mirjama bija kļuvusi spitālīga kā sniegs; un, kad Ārons pagriezās pret Mirjamu, tad redzi, tā bija kļuvusi spitālīga. Tad Ārons sacīja Mozum: "Mans pavēlniek, nepieskaiti, lūdzams, mums mūsu grēkus, ko mēs alodamies esam izdarījuši un ar ko esam apgrēkojušies! Lai viņa, Mirjama, nav kā tāds, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam viņa miesa jau ir pa pusei saēsta!" Tad Mozus brēca uz To Kungu, lūgdamies: "Ak, Dievs, lūdzu dziedini viņu atkal!" Un Tas Kungs atbildēja Mozum: "Kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tad tā nekaunētos septiņas dienas? Liec to ieslodzīt septiņas dienas ārpus nometnes, un pēc tam to atkal pieņemiet." Tad Mirjama tika ieslodzīta ārpus nometnes septiņas dienas, bet tauta nekustējās no tās vietas, kamēr Mirjama nebija atkal uzņemta tās pulkā. Bet pēc tam tauta atstāja Hacerotu un apmetās Pāranas tuksnesī.
4. Mozus 12:1-16 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tad Mirjama un Arons cēla iebildumus pret Mozu aitiopietes dēļ, ko viņš bija sev ņēmis, jo viņš kādu aitiopieti bija apņēmis par sievu. Un tie kurnēja: „Vai tas Kungs tiešām tikai vien ar Mozu ir runājis? Vai Viņš nav arī ar mums runājis?“ Un tas Kungs to dzirdēja; bet šis vīrs, Mozus, bija ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes. Tad tas Kungs negaidot sacīja Mozum, Aronam un Mirjamai: „Iznāciet ārā jūs trīs kopā pie saiešanas telts!“ Un viņi visi trīs kopā iznāca ārā. Tad tas Kungs nonāca mākoņa stabā, un Viņš stāvēja saiešanas telts durvis; un Viņš sauca Aronu un Mirjamu, un abi iznāca ārā. Un tas Kungs sacīja: „Klausiet tagad manus vārdus! Ja jūsu vidū ir pravietis, tad Es, tas Kungs, viņam atklājos vai nu parādībās, vai Es ar viņu runāju sapņos. Tāds nav mans kalps Mozus, kas visā manā namā ir uzticams; Vaigu pret vaigu Es ar to runāju un ne ar parādībām, ne ar mīklām, bet redzēdams viņš ir redzējis tā Kunga vaigu; kādēļ jūs nebīstaties runāt pret manu kalpu Mozu?“ Un tas Kungs iekaisa savās dusmās pret tiem un aizgāja no viņiem. Bet kad mākonis atstājās nost no telts durvīm, tad, redzi, Mirjama bija kļuvusi spitālīga kā sniegs; un kad Arons pagriezās pret Mirjamu, tad, redzi, tā bija kļuvusi spitālīga. Tad Arons sarija Mozum: „Mans pavēlniek, nepieskaiti, lūdzams, mums mūsu grēkus, ko mēs alodamies esam izdarījuši un ar ko esam apgrēkojušies! Lai viņa, Mirjama, nav kā tāds, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam viņa miesa jau ir pa pusei saēsta!“ Tad Mozus brēca, lūgdamies uz to Kungu, un sarija: „Ak Dievs, lūdzu dziedini viņu atkal!“ ra 364 litri. Un tas Kungs atbildēja Mozum: „Kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tad tā nekaunētos septiņas dienas? Liec to ieslodzīt septi-ņas dienas ārpus nometnes, un pēc tam to atkal pieņemiet.“ Tad Mirjama tika ieslodzīta ārpus nometnes septiņas dienas, bet tauta nekustējās no tās vietas, kamēr Mirjama nebija atkal tikusi uzņemta tās pulkā. Bet pēc tam tauta atstāja Hacerotu un apmetās Pāranas tuksnesi.
4. Mozus 12:1-16 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tad Mirjama un Ārons runāja pret Mozu etiopiešu sievas dēļ ko viņš bija ņēmis, jo viņš vienu etiopieti bija ņēmis par sievu, un tie sacīja: “Vai Tas Kungs tikai caur Mozu vien runājis? Vai tas nav arī caur mums runājis?” Un Tas Kungs to dzirdēja. Bet vīrs Mozus bija ļoti lēnprātīgs, vairāk nekā visi cilvēki virs zemes. Tad Tas Kungs piepeši runāja uz Mozu un uz Āronu un uz Mirjami: “Nāciet ārā jūs trīs pie saiešanas telts.” Un tie trīs nāca ārā. Tad Tas Kungs nonāca padebeša stabā un stāvēja saiešanas telts durvīs; un Viņš sauca Āronu un Mirjami, un tie abi nāca ārā. Un Viņš sacīja: “Klausiet jel Manu vārdu! Ja jūsu starpā ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam parādos parādīšanā, caur sapni Es ar viņu runāju. Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticīgs. Muti pret muti Es ar viņu runāju un ne mīklaini, bet redzēdams viņš redz Tā Kunga vaigu; kādēļ tad jūs neesat bijušies runāt pret Manu kalpu, pret Mozu?” Un Tā Kunga bardzība iedegās pret tiem, un Viņš aizgāja. Un padebesis atstājās no telts virsas, un redzi, Mirjama bija spitālīga kā sniegs, un Ārons uzlūkoja Mirjami, un redzi, tā bija spitālīga. Tad Ārons sacīja uz Mozu: “Ak, mans kungs, lūdzams nepielīdzini mums grēkus, ar ko mēs ģeķīgi esam darījuši un ar ko esam apgrēkojušies. Lai viņa nav kā tas, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam puse no miesas jau saēsta.” Tad Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: “Ak Dievs, lūdzams, dziedini jel viņu!” Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tā septiņas dienas nekaunētos? Lai tā septiņas dienas ārā aiz nometnes top ieslēgta un pēc tam lai tā atkal top pieņemta.” Tad Mirjama tapa ieslēgta ārā aiz nometnes septiņas dienas, un ļaudis negāja tālāk, kamēr Mirjama atkal tapa pieņemta. Bet pēc tam ļaudis cēlās no Hacerotas un apmetās Pārana tuksnesī.