4. Mozus 12:1-16

Tad Mirjama un Ārons runāja pret Mozu etiopiešu sievas dēļ ko viņš bija ņēmis, jo viņš vienu etiopieti bija ņēmis par sievu, un tie sacīja: “Vai Tas Kungs tikai caur Mozu vien runājis? Vai tas nav arī caur mums runājis?” Un Tas Kungs to dzirdēja. Bet vīrs Mozus bija ļoti lēnprātīgs, vairāk nekā visi cilvēki virs zemes. Tad Tas Kungs piepeši runāja uz Mozu un uz Āronu un uz Mirjami: “Nāciet ārā jūs trīs pie saiešanas telts.” Un tie trīs nāca ārā. Tad Tas Kungs nonāca padebeša stabā un stāvēja saiešanas telts durvīs; un Viņš sauca Āronu un Mirjami, un tie abi nāca ārā. Un Viņš sacīja: “Klausiet jel Manu vārdu! Ja jūsu starpā ir pravietis, tad Es, Tas Kungs, viņam parādos parādīšanā, caur sapni Es ar viņu runāju. Tāds nav Mans kalps Mozus, kas visā Manā namā ir uzticīgs. Muti pret muti Es ar viņu runāju un ne mīklaini, bet redzēdams viņš redz Tā Kunga vaigu; kādēļ tad jūs neesat bijušies runāt pret Manu kalpu, pret Mozu?” Un Tā Kunga bardzība iedegās pret tiem, un Viņš aizgāja. Un padebesis atstājās no telts virsas, un redzi, Mirjama bija spitālīga kā sniegs, un Ārons uzlūkoja Mirjami, un redzi, tā bija spitālīga. Tad Ārons sacīja uz Mozu: “Ak, mans kungs, lūdzams nepielīdzini mums grēkus, ar ko mēs ģeķīgi esam darījuši un ar ko esam apgrēkojušies. Lai viņa nav kā tas, kas nedzīvs iziet no mātes miesām, kam puse no miesas jau saēsta.” Tad Mozus brēca uz To Kungu un sacīja: “Ak Dievs, lūdzams, dziedini jel viņu!” Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Kad viņas tēvs spļaudams viņas vaigā būtu spļāvis, vai tā septiņas dienas nekaunētos? Lai tā septiņas dienas ārā aiz nometnes top ieslēgta un pēc tam lai tā atkal top pieņemta.” Tad Mirjama tapa ieslēgta ārā aiz nometnes septiņas dienas, un ļaudis negāja tālāk, kamēr Mirjama atkal tapa pieņemta. Bet pēc tam ļaudis cēlās no Hacerotas un apmetās Pārana tuksnesī.