Mateja 8:1-17
Mateja 8:1-17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt." Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: "Es gribu, topi šķīsts!" Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to saka: "Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību." Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: "Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas." Un Jēzus uz to saka: "Es iešu un to darīšu veselu." Bet virsnieks atbildēja un sacīja: "Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! - tad viņš iet, un otram: nāc šurp! - tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! - tad tas dara." Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: "Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana." Un Jēzus sacīja virsniekam: "Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis." Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā. Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievasmāti drudzī guļam. Un Viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un Tam kalpoja. Un, kad vakars metās, tie atveda pie Viņa daudzus velna apsēstus, un Viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus sērdzīgos, ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.
Mateja 8:1-17 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un kad viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu viņam sekoja. Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt.“ Un viņš, roku izstiepis, to aizkāra un sacīja: „Es gribu, topi šķīsts!“ Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to saka: „Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.“ Bet kad viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie viņa, to lūdza Un sacīja: „Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.“ Un Jēzus uz to saka: „Es iešu un to darīšu veselu.“ Bet virsnieks atbildēja un sacīja: „Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāci manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo ari es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti kara viri; un kad es vienam no tiem saku: ej! tad viņā iet, —un otram: nāc šurp! tad tas nāk, un savam kalpam: dari to, tad tas dara.“ Kad Jēzus to dzirdēja, viņš brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: „Patiesi, es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ucibu neesmu atradis. Bet es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, īzāku un Jēkabu debesu valstībā. Bet valstibas bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu tricēšana.“ Un Jēzus sacīja virsniekam: „Ej, lai tev notiek, kā tu ticējis.“ Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā. Jēzus ienāca Pētcj-a namā un redzēja viņa sievas māti drudzī gujam. Un viņš satvēra tās roku, tad drudzis viņu atstāja, un viņa uzcēlās un tam kalpoja. Un kad vakars metās, tie atveda pie viņa daudzus velna apsēstus, un viņš (ļaunos) garus izdzina ar vārdiem un dziedināja visus sērdzlgos, Ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: „Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.“
Mateja 8:1-17 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un kad Viņš no kalna nogāja, tad daudz ļaužu Viņam sekoja. Un redzi, viens spitālīgs vīrs nāca, un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu mani gan vari šķīstīt.” Un Jēzus roku izstiepis viņu aizskāra un sacīja: “Es to gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to sacīja: “Pielūko un nesaki to nevienam, bet noej un rādies priesterim un upurē dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.” Bet kad Jēzus Kapernaumā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ paralizēts mājās un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to sacīja: “Es gribu nākt un to veselu darīt.” Un virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels. Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, - un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, - un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet valstības bērni taps izstumti galējā tumsā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” Un Jēzus sacīja uz virsnieku: “Ej, lai tev notiek, kā tu tici. ” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā. Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam. Un Viņš satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja. Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina garus caur vārdu un dziedināja visus slimos; Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”