Mateja ev. 8:1-17

Un kad Viņš no kalna nogāja, tad daudz ļaužu Viņam sekoja. Un redzi, viens spitālīgs vīrs nāca, un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu mani gan vari šķīstīt.” Un Jēzus roku izstiepis viņu aizskāra un sacīja: “Es to gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to sacīja: “Pielūko un nesaki to nevienam, bet noej un rādies priesterim un upurē dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.” Bet kad Jēzus Kapernaumā iegāja, tad viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza Un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ paralizēts mājās un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to sacīja: “Es gribu nākt un to veselu darīt.” Un virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāci apakš mana jumta, bet saki vienu vārdu, tad mans kalps kļūs vesels. Jo arī es esmu cilvēks apakš valdīšanas, un apakš manis ir karavīri; un kad es vienam saku: Ej! Tad viņš iet, - un otram: Nāc šurp! Tad viņš nāk, - un savam kalpam: Dari to! Tad viņš dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, tad Viņš brīnījās un sacīja uz tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi, Es jums saku, ka iekš Israēla Es neesmu atradis tādu ticību. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un no vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet valstības bērni taps izstumti galējā tumsā; tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” Un Jēzus sacīja uz virsnieku: “Ej, lai tev notiek, kā tu tici. ” Un viņa kalps palika vesels tanī pašā stundā. Un Pētera namā nācis, Jēzus redzēja viņa sievas māti ar drudzi guļam. Un Viņš satvēra viņas roku, tad drudzis no viņas atstājās, un viņa uzcēlusies tiem kalpoja. Un kad vakars metās, tad tie atveda pie Viņa daudz velna apsēstus, un Viņš izdzina garus caur vārdu un dziedināja visus slimos; Ka piepildītos, ko pravietis Jesaja runājis sacīdams: “Viņš ņēma uz sevi mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”