Mateja 27:1-60
Mateja 27:1-60 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt. Un tie saistīja Viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam. Tad Jūda, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem un sacīja: "Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis." Bet tie sacīja: "Kas mums par daļu? Raugi tu pats!" Un viņš nometa sudraba gabalus Templī, aizgāja un pakārās. Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: "Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda." Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu. Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai. Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus - tik dārgu maksu tie bija noteikuši - un deva tos par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.- Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Bet Jēzus sacīja uz viņu: "Tu to saki." Un, kad augstie priesteri un vecaji Viņu apsūdzēja, Viņš neatbildēja nenieka. Tad Pilāts saka Viņam: "Vai Tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret Tevi?" Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās. Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tautai vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās. Un tanī laikā tiem bija kāds sevišķi bīstams cietumnieks, vārdā Baraba. Un, kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: "Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?" Jo viņš zināja, ka tie To bija nodevuši aiz skaudības. Bet, viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: "Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu Viņa dēļ." Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu. Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: "Kuru jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?" Bet tie sacīja: "Barabu." Tad Pilāts saka tiem: "Ko tad es lai daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?" Viņi visi saka: "Sist Viņu krustā!" Bet viņš sacīja: "Ko tad Viņš ļauna darījis?" Bet tie brēca vēl vairāk: "Sist Viņu krustā!" Bet, kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams: "Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!" Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: "Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem." Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta un nodeva, lai Viņu sistu krustā. Tad zemes pārvaldnieka karavīri ņēma Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap Viņu visu pulku. Un tie novilka Viņam drēbes un apvilka Viņam purpura apmetni. Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva Viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmiedami, un sacīja: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!" Un tie spļāva Viņam virsū, ņēma niedri un sita Viņam pa galvu. Un, kad tie bija Viņu apsmējuši, tad tie novilka Viņam apmetni un apvilka Viņam paša drēbes un aizveda Viņu, lai sistu krustā. Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kirēnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest Viņa krustu. Un, nonākuši tai vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir, pieres vietu, tie Viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad Viņš to nobaudīja, Viņš negribēja to dzert. Un tie sita Viņu krustā un izdalīja Viņa drēbes savā starpā ar mesliem. Un tie sēdēja tur un apsargāja Viņu. Un virs Viņa galvas tie pielika Viņa vainas uzrakstu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ. Tad divi slepkavas tika kopā ar Viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku. Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami, un sacīja: "Viņš gribēja noplēst Templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē." Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja Viņu, sacīdami: "Citiem Viņš palīdzējis, bet pats Sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Israēla Ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz Viņu. Viņš Dievam uzticējies, Tas lai glābj Viņu, ja grib; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls." Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti, zaimoja Viņu. Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai. Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: "Ēli, Ēli, lamā zabahtani?" Tas ir: "Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?" Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: "Šis sauc Eliju." Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja Viņu. Bet citi sacīja: "Pagaidi, redzēsim, vai Ēlija nāks un glābs Viņu." Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida Savu garu. Un redzi, Tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās, un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām. Un tie izgāja no kapiem pēc Viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem. Bet virsnieks un tie, kas bija pie Viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: "Patiesi Šis bija Dieva Dēls." Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un Viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte. Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli. Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.
Mateja 27:1-60 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un laužu vecaji pieņēma lēmumu par Jēzu, viņu nonāvēt. Un tie saistīja viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam. Tad Jūda, viņa nodevējs, redzēdams, ka viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem Un sacīja: „Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis.“ Bet tie sacīja: „Kas mums par daļu? —Raugi tu pats!“ Un viņš nometa sudraba gabalus templī, aizgāja un pakārās. Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: „Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.“ Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu. Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai. Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: „Un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus—tik dārgu maksu tie bija noteikuši— Un deva tos par podnieka tīrumu, kā tas Kungs man ir pavēlējis.“ Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Bet Jēzus sacija uz viņu: „Tu to saki.“ Un kad augstie priesteri un vecaji viņu apsūdzēja, viņš neatbildēja nenieka. Tad Pilāts saka uz viņu: „Vai tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret tevi?“ Un viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks loti brīnījās. Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tauta: vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās. Un tanī laikā tiem biia kāds sevišķi bīstams cietumnieks vārdā Baraba. Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: „Kupa jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu, vai Jēzu, kupu sauc par Kristu?“ Jo viņš zināja, ka tie to bija nodevuši aiz skaudības. Bet viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: „Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.“ Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu. Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: „Kupu jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?“ Bet tie sacīja: „Barabu.“ Tad Pilāts saka tiem: „Ko tad es lai daru ar Jēzu, kupu sauc par Kristu?“ Viņi visi saka: „Sist viņu krustā!“ Bet viņš sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie brēca vēl vairāk: „Sist viņu krustā!“ Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams. „Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!“ Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: „Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem.“ Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta Un nodeva, lai viņu sistu krustā. Tad zemes pārvaldnieka kapa vīri ņēmu Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap viņu visu pulku. Un tie novilka viņam drēbes un apvilka viņam purpura mēteli. Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus viņa priekšā, vinu apsmiedami, un sacīja: „Sveiks, jūdu ķēniņ!“ Un tie spļāva viņam virsū, ņēma niedri un sita viņam pa galvu. Un kad tie bija viņu apsmējuši, tad tie novilka viņam mēteli un apvilka vmam vīna paša drēbes un aizveda viņu, lai sistu krustā. Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kučnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest viņa krustu. Un nonākuši tai vietā, ko sauc Golgātu, tas ir pieres vietu, Tie viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad viņš to nobaudīja, viņš negribēja to dzert. Un tie sita viņu krustā un izdalīja viņa drēbes savā starpā ar mesliem. Un tie sēdēja tur un apsargāja viņu. Un virs vīna galvas tie pielika viņa vainas uzrakstu: „Šis ir Jēzus, Jūdu ķēniņš.“ Tad divi slepkavas tika kopā ar viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku. Bet garāmgājēji zaimoja viņu, galvas kratīdami, Un sacīja: „Viņš gribēja noplēst templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats sev; ja tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē.“ Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja viņu, sacīdami: „Citiem viņs palīdzējis, bet pats sev nevar palīdzēt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz viņu. Viņš Dievam uzticējies, tas lai glābj viņu, ja grib; jo viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.“ Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu. Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai. Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: „Ēli, Eli, lama zabachtani?“ Tas ir: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?“ Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: „Šis sauc Ēkju.“ Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja viņu. Bet citi sacīja: „Pagaid, redzēsim, vai Elija nāks un glābs viņu.“ Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida savu garu. Un, redzi, tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās, Un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām. Un tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsēta un parādījās daudziem. Bet virsnieks un tie, kas bija pie viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemes trīci un visu, kas tur notika, izbijās ļoti un sacīja: „Patiesi, šis bija Dieva Dēls.“ Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte. Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli. Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā Un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.
Mateja 27:1-60 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji sarunājās pret Jēzu, ka Viņu nonāvētu. Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Pontium Pilātam. Kad Jūdas, kas Viņu nodeva, redzēja, ka Viņš bija pazudināts; tad tas tam bija žēl, un tas atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstiem priesteriem un vecajiem, Un sacīja: “Es esmu grēkojis, nenoziedzīgas asinis nododams.” Bet tie sacīja: “Kas mums par to, bēdas? Raugi tu pats.” Un sudraba gabalus Dieva namā nometis, tas aizgāja un pakārās. Bet augstie priesteri sudraba gabalus ņēma un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs tos metam Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.” Bet tie sarunājās un par tiem pirka podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu. Tāpēc tas tīrums ir nosaukts asins tīrums līdz šai dienai. Tad ir piepildīts, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: “Un tie ir ņēmuši trīsdesmit sudraba gabalus, maksu par To Visdārgāko, ko tie pirkuši no Israēla bērniem; Un tos devuši par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.” Bet Jēzus stāvēja zemes valdītāja priekšā, un zemes valdītājs Viņam vaicāja un sacīja: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Bet Jēzus uz viņu sacīja: “Tu to saki.” Un kad viņš no augstiem priesteriem un vecajiem tapa apsūdzēts, viņš nekā neatbildēja. Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu nedzirdi, cik briesmīgi tie pret Tevi liecina?” Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka zemes valdītājs ļoti brīnījās. Bet svētkos zemes valdītājs bija ieradis ļaudīm atlaist vienu cietumnieku, kādu tie gribēja. Bet to brīdi tam bija viens zināms cietumnieks, Baraba vārdā. Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kas top saukts Kristus?” Jo viņš zināja, ka tie Viņu no skaudības bija nodevuši. Bet viņam uz soģa krēsla sēžot, viņa sieva pie tā sūtīja un sacīja: “Pielūko, ka tev nekas nav ar šo Taisno, jo es šo nakti sapnī daudz esmu cietusi Viņa dēļ.” Bet augstie priesteri un vecaji pārrunāja ļaudis, izlūgties Barabu, bet Jēzu nokaut. Un zemes valdītājs atbildēja un uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu?” Bet tie sacīja: “Barabu.” Tad Pilāts uz tiem saka: “Ko tad lai es daru ar Jēzu, kas top saukts Kristus?” Tie visi saka: “Sit To krustā.” Bet zemes valdītājs sacīja: “Ko tad Viņš ļauna darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca un sacīja: “Sit To krustā.” Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nenieka nespēja izdarīt, bet ka jo liels troksnis cēlās, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā un sacīja: “Es esmu nenoziedzīgs pie šī Taisnā asinīm; raugāt paši!” Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.” Tad viņš tiem Barabu atlaida, bet Jēzu šaustīja un nodeva, ka taptu krustā sists. Tad zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā, un sasauca ap Viņu visu pulku. Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli, Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!” Un tie Viņam spļāva acīs, ņēma niedri un sita Viņa galvu. Un kad Viņu bija apmēdījuši, tad tie Viņam novilka mēteli un Tam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu noveda, ka taptu krustā sists. Bet iziedami tie atrada vienu cilvēku no Kirenes, vārdā Sīmani; to tie spieda, Viņam krustu nest. Un nonākuši vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir pieres vieta, Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert. Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.” Un tur tie sēdēja un sargāja Viņu. Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ. Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku. Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas Un sacīja: “Tu, kas Dieva namu noplēsi un trijās dienās atkal uztaisi, atpestī pats Sevi; ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.” Tāpat arī augstie priesteri Viņu apmēdīja līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem un sacīja: “Citus Viņš pestījis un Sevi pašu nevar pestīt. Ja Viņš Israēla Ķēniņš, lai Viņš nu nokāpj no krusta; tad mēs Viņam ticēsim. Viņš Dievam ir uzticējies, lai Tas Viņu atpestī, ja tas Tam tīk; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.” To Viņam arī slepkavas pārmeta, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti. Bet no sestās stundas metās tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai. Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “Eli, Eli, lama zabahtani?” tas ir: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis? Bet citi no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Eliju.” Un tūlīt viens no tiem notecēja un sūkli ņēmis to pildīja ar etiķi un lika uz niedri un Viņu dzirdīja. Bet citi sacīja: “Gaidi, lūkosim, vai Elija nāks un Viņu pestīs.” Bet Jēzus atkal lielā brēkšanā brēcis izlaida dvēseli. Un redzi, priekškars Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei, un zeme trīcēja, un akmens kalni plīsa, Un kapi atdarījās, un daudz miesu no svētiem, kas gulēja, cēlās augšā. Un no kapiem izgājuši pēc Viņa augšāmcelšanās tie nāca svētā pilsētā un parādījās daudziem. Bet kapteinis un tie, kas pie Viņa bija un Jēzu sargāja, redzēdami zemestrīci un kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: “Patiesi, Šis bija Dieva Dēls.” Bet tur bija daudz sievas, kas Jēzum bija sekojušas no Galilejas un Viņam kalpojušas; tās skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte. Bet vakarā nāca viens bagāts cilvēks no Arimatijas, Jāzeps vārdā, kas arī bija Jēzus māceklis. Šis nogājis pie Pilāta izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja, tās dot. Un Jāzeps miesas ņēmis ietina smalkā audeklī, Un ielika savā jaunā kapā, ko viņš klintī bija izcirtis, un lielu akmeni priekšā kapa durvīm pievēlis, viņš aizgāja.