Mateja ev. 27:1-60

Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji sarunājās pret Jēzu, ka Viņu nonāvētu. Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Pontium Pilātam. Kad Jūdas, kas Viņu nodeva, redzēja, ka Viņš bija pazudināts; tad tas tam bija žēl, un tas atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstiem priesteriem un vecajiem, Un sacīja: “Es esmu grēkojis, nenoziedzīgas asinis nododams.” Bet tie sacīja: “Kas mums par to, bēdas? Raugi tu pats.” Un sudraba gabalus Dieva namā nometis, tas aizgāja un pakārās. Bet augstie priesteri sudraba gabalus ņēma un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs tos metam Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.” Bet tie sarunājās un par tiem pirka podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu. Tāpēc tas tīrums ir nosaukts asins tīrums līdz šai dienai. Tad ir piepildīts, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: “Un tie ir ņēmuši trīsdesmit sudraba gabalus, maksu par To Visdārgāko, ko tie pirkuši no Israēla bērniem; Un tos devuši par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.” Bet Jēzus stāvēja zemes valdītāja priekšā, un zemes valdītājs Viņam vaicāja un sacīja: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Bet Jēzus uz viņu sacīja: “Tu to saki.” Un kad viņš no augstiem priesteriem un vecajiem tapa apsūdzēts, viņš nekā neatbildēja. Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu nedzirdi, cik briesmīgi tie pret Tevi liecina?” Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka zemes valdītājs ļoti brīnījās. Bet svētkos zemes valdītājs bija ieradis ļaudīm atlaist vienu cietumnieku, kādu tie gribēja. Bet to brīdi tam bija viens zināms cietumnieks, Baraba vārdā. Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kas top saukts Kristus?” Jo viņš zināja, ka tie Viņu no skaudības bija nodevuši. Bet viņam uz soģa krēsla sēžot, viņa sieva pie tā sūtīja un sacīja: “Pielūko, ka tev nekas nav ar šo Taisno, jo es šo nakti sapnī daudz esmu cietusi Viņa dēļ.” Bet augstie priesteri un vecaji pārrunāja ļaudis, izlūgties Barabu, bet Jēzu nokaut. Un zemes valdītājs atbildēja un uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu?” Bet tie sacīja: “Barabu.” Tad Pilāts uz tiem saka: “Ko tad lai es daru ar Jēzu, kas top saukts Kristus?” Tie visi saka: “Sit To krustā.” Bet zemes valdītājs sacīja: “Ko tad Viņš ļauna darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca un sacīja: “Sit To krustā.” Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nenieka nespēja izdarīt, bet ka jo liels troksnis cēlās, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā un sacīja: “Es esmu nenoziedzīgs pie šī Taisnā asinīm; raugāt paši!” Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.” Tad viņš tiem Barabu atlaida, bet Jēzu šaustīja un nodeva, ka taptu krustā sists. Tad zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā, un sasauca ap Viņu visu pulku. Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli, Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!” Un tie Viņam spļāva acīs, ņēma niedri un sita Viņa galvu. Un kad Viņu bija apmēdījuši, tad tie Viņam novilka mēteli un Tam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu noveda, ka taptu krustā sists. Bet iziedami tie atrada vienu cilvēku no Kirenes, vārdā Sīmani; to tie spieda, Viņam krustu nest. Un nonākuši vietā, ko sauc par Golgatu, tas ir pieres vieta, Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert. Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.” Un tur tie sēdēja un sargāja Viņu. Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ. Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku. Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas Un sacīja: “Tu, kas Dieva namu noplēsi un trijās dienās atkal uztaisi, atpestī pats Sevi; ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.” Tāpat arī augstie priesteri Viņu apmēdīja līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem un sacīja: “Citus Viņš pestījis un Sevi pašu nevar pestīt. Ja Viņš Israēla Ķēniņš, lai Viņš nu nokāpj no krusta; tad mēs Viņam ticēsim. Viņš Dievam ir uzticējies, lai Tas Viņu atpestī, ja tas Tam tīk; jo Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.” To Viņam arī slepkavas pārmeta, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti. Bet no sestās stundas metās tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai. Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “Eli, Eli, lama zabahtani?” tas ir: Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis? Bet citi no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Eliju.” Un tūlīt viens no tiem notecēja un sūkli ņēmis to pildīja ar etiķi un lika uz niedri un Viņu dzirdīja. Bet citi sacīja: “Gaidi, lūkosim, vai Elija nāks un Viņu pestīs.” Bet Jēzus atkal lielā brēkšanā brēcis izlaida dvēseli. Un redzi, priekškars Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei, un zeme trīcēja, un akmens kalni plīsa, Un kapi atdarījās, un daudz miesu no svētiem, kas gulēja, cēlās augšā. Un no kapiem izgājuši pēc Viņa augšāmcelšanās tie nāca svētā pilsētā un parādījās daudziem. Bet kapteinis un tie, kas pie Viņa bija un Jēzu sargāja, redzēdami zemestrīci un kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: “Patiesi, Šis bija Dieva Dēls.” Bet tur bija daudz sievas, kas Jēzum bija sekojušas no Galilejas un Viņam kalpojušas; tās skatījās no tālienes. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte. Bet vakarā nāca viens bagāts cilvēks no Arimatijas, Jāzeps vārdā, kas arī bija Jēzus māceklis. Šis nogājis pie Pilāta izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja, tās dot. Un Jāzeps miesas ņēmis ietina smalkā audeklī, Un ielika savā jaunā kapā, ko viņš klintī bija izcirtis, un lielu akmeni priekšā kapa durvīm pievēlis, viņš aizgāja.