Mateja 18:1-14
Mateja 18:1-14 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: "Kas gan ir lielākais Debesu valstībā?" Un Jēzus pasauca bērnu, nostatīja to viņu vidū un sacīja: "Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā. Un, kas uzņem tādu bērnu Manā Vārdā, tas uzņem Mani. Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā. Vai pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk. Bet vai tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība! Tāpēc, ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to un met to prom; jo tas tev labāk, ka tu tizls vai kropls ieej dzīvībā, nekā kad tev ir divi rokas vai divi kājas un tevi iemet mūžīgā ugunī. Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk - ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis un tevi iemet elles ugunī. Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo Es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana Debesu Tēva vaigu. Jo Cilvēka Dēls ir atnācis atpestīt pazudušo. Kā jums šķiet? Ja kādam cilvēkam ir simts avju un viena no tām nomaldās, vai viņš neatstās tās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas nomaldījusies? Un, ja viņam laimējas to atrast, patiesi Es jums saku: viņš vairāk priecājas par to nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās. Tāpat arī nav jūsu Debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.
Mateja 18:1-14 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: „Kas gan ir lielākais debesu valstība?“ Un Jēzus pasauca bērnu, nostātīja to viņu vidū Un sacīja: „Patiesi es jums saku, ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit debesu valstībā. Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā. Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani. Bet kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnavu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā. Vai pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk. Bet vai tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība! Tāpēc, ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to un met to prom; jo tas tev labāk, ka tu tizls vai kropls ieej dzīvībā, nekā kad tev ir divi rokas, vai divi kājas, un tevi iemet mūžīgā ugunī. Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis, un tevi iemet elles ugunī. Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicināt, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesis vienmēr redz mana debesu Tēva vaigu. [Jo Cilvēka Dēls ir atnācis atpestīt pazudušo.] Kā jums šķiet? Ja kādam cilvē-kam ir simts avju un viena no tām nomaldās, vai viņš neatstās tās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas nomaldījusies? Un ja viņam laimējas to atrast, patiesi es jums saku, viņš vairāk priecājas par to nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās. Tāpat arī nav jūsu debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.
Mateja 18:1-14 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tanī pašā stundā mācekļi gāja pie Jēzus un sacīja: “Kas tad ir lielākais Debesu valstībā?” Un Jēzus aicināja vienu bērnu pie Sevis, un to veda pašā viņu vidū, Un sacīja: “Patiesi, Es jums saku, ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksiet Debesu valstībā. Tāpēc, kas pats zemojās, kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā. Un kas tādu bērnu uzņem Manā Vārdā, tas uzņem Mani. Bet kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam pakārtu pie kakla dzirnu akmeni un to noslīcinātu jūrā, visdziļākā vietā. Ak vai, pasaulei, apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan vajag nākt, bet, ak vai tam cilvēkam, caur ko nāk apgrēcība! Tāpēc, ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to un met to nost; jo tas tev labāk, ka tu ieej dzīvošanā tizls vai kroplis, nekā tev ir divas rokas vai kājas, un tu topi iemests mūžīgā ugunī. Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to nost; tas tev labāk, ar vienu aci ieiet dzīvošanā, nekā tev ir divas acis, un tu topi iemests elles ugunī. Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicinājiet; jo Es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana debes' Tēva vaigu. Jo Cilvēka Dēls ir nācis, atpestīt to, kas pazudis. Kā jums šķiet? Ja kādam cilvēkam būtu simts avis, un viena no tām būtu nomaldījusies, vai viņš neatstātu deviņdesmit deviņas un neietu kalnos, to meklēt, kas nomaldījusies? Un ja tas notiek, ka to atrod, patiesi, Es jums saku, ka tas vairāk par to priecājās, nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās. Tāpat tas nav jūsu debes' Tēva prāts, ka vienam no šiem mazajiem būs pazust.