Mateja 15:21-39
Mateja 15:21-39 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: "Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka." Bet Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: "Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ." Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm." Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: "Kungs, palīdzi man!" Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā." Bet viņa sacīja: "Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda." Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: "Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi." Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā. Un Jēzus aizgāja no turienes; Viņš nāca pie Galilejas jūras, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda sev līdzi tizlus, kroplus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un Viņš dziedināja tos, tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kroplus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. Un Jēzus, pieaicinājis Savus mācekļus, sacīja tiem: "Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst." Un mācekļi Viņam sacīja: "Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?" Un Jēzus tiem sacīja: "Cik jums ir maizes?" Tie atbildēja: "Septiņas un kāds mazums zivtiņu." Un Viņš lika ļaudīm apsēsties zemē, ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem un mācekļi ļaudīm. Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus. Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus. Un Viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.
Mateja 15:21-39 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: „Ak Kungs, tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.“ Bet viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad viņa mācekļi pienāca, lūdza to un sacīja: „Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.“ Bet viņš atbildēja un sacīja: „Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.“ Bet tā nāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, palīdzi man!“ Bet viņš atbildēja un sacīja: „Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.“ Bet viņa sacīja: „Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd 110 druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.“ Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: „Ak sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.“ Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā. Un Jēzus aizgāja no turienes; viņš nāca pie Galilejas jūpas, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie viņa un atveda sev līdzi tizlus, kropļus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos, Tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. Un Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja tiem: „Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.“ Un mācekļi uz to sacīja: „Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?“ Un Jēzus tiem sacīja: „Cik ir jums maizes?“ Tie atbildēja: „Septiņas un kāds mazums zivtiņu.“ Un viņš lika ļaudīm apsēsties zemē, Ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem, un mācekli ļaudīm. Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus. Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus. Un viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.
Mateja 15:21-39 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un no turienes izgājis, Jēzus atkāpās pret Tirus un Sidonas robežām. Un redzi, viena Kanaāniešu sieva, no tām pašām robežām izgājusi, uz Viņu sauca sacīdama: “Ak Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani; mana meita top no velna nežēlīgi vārdzināta.” Un Viņš tai neatbildēja neviena vārda. Un Viņa mācekļi piegājuši Viņu lūdza un sacīja: “Atlaid to, jo tā brēc mums pakaļ.” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Es neesmu sūtīts, ka vien pie pazudušām avīm no Israēla cilts.” Bet tā nāca, metās zemē Viņa priekšā un sacīja: “Kungs, palīdzi man!” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Neklājās, bērniem maizi atņemt un sunīšiem mest priekšā.” Viņa sacīja: “Tā ir gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd no drusciņām, kas no viņu kungu galda nokrīt.” Tad Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ak sieva, tava ticība ir liela; lai tev notiek, kā tu gribi;” un viņas meita tapa vesela tai pašā stundā. Un Jēzus aizgāja no turienes un nāca pie Galilejas jūras, un uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie Viņa un atveda līdz tizlus, aklus, mēmus, kropļus un daudz citus, un nometa tos Jēzum pie kājām, un Viņš tos dziedināja. Tā ka ļaudis brīnījās, kad redzēja mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un teica Israēla Dievu. Un Jēzus, Savus mācekļus pie Sevis aicinājis, sacīja: “Mana sirds par ļaudīm, iežēlojās, jo tie nu trīs dienas pie Manis palikuši, un tiem nav ko ēst; un Es tos negribu atlaist neēdušus, ka tie uz ceļa nenonīkst badā.” Un Viņa mācekļi uz To sacīja: “Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes, ka pieēdinājām tādu pulku ļaužu?” Un Jēzus uz tiem sacīja: “Cik jums maizes?” Tie sacīja: “Septiņas un maz zivtiņu.” Un Viņš ļaudīm lika pie zemes apsēsties. Un septiņas maizes un zivis ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un deva Saviem mācekļiem, un mācekļi ļaudīm. Un viņi visi ēda un paēda un salasīja no atlikušām druskām septiņus kurvjus pilnus. Un to, kas bija ēduši, bija četrtūkstoš vīri, bez sievām un bērniem. Un Viņš ļaudis atlaidis, kāpa laivā un nāca uz Magdaļas robežām.