MATEJA EVAŅG̒ELIJS 15:21-39

Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās. Un redzi, viena kānaniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: „Ak Kungs, tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.“ Bet viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad viņa mācekļi pienāca, lūdza to un sacīja: „Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.“ Bet viņš atbildēja un sacīja: „Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.“ Bet tā nāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, palīdzi man!“ Bet viņš atbildēja un sacīja: „Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.“ Bet viņa sacīja: „Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd 110 druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.“ Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: „Ak sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.“ Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā. Un Jēzus aizgāja no turienes; viņš nāca pie Galilejas jūpas, uzkāpa kalnā un tur apsēdās. Un daudz ļaužu atnāca pie viņa un atveda sev līdzi tizlus, kropļus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos, Tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu. Un Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja tiem: „Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.“ Un mācekļi uz to sacīja: „Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?“ Un Jēzus tiem sacīja: „Cik ir jums maizes?“ Tie atbildēja: „Septiņas un kāds mazums zivtiņu.“ Un viņš lika ļaudīm apsēsties zemē, Ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem, un mācekli ļaudīm. Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus. Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus. Un viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.