Lūkas 6:1-26
Lūkas 6:1-26 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un notika, kādā sabatā, Viņam caur labību ejot, Viņa mācekļi plūca vārpas un ēda, ar rokām tās berzdami. Bet kādi no farizejiem tiem sacīja: "Kam jūs darāt to, kas sabatā darīt aizliegts?" Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis, un tie, kas pie viņa bija? Ka tas ir iegājis Dieva namā un ir ņēmis un ēdis skatāmās maizes un devis arī tiem, kas bija pie viņa, lai gan vienīgi priesteriem bija atļauts tās ēst." Un Viņš tiem sacīja: "Cilvēka Dēls ir kungs arī par sabatu." Bet atkal citā sabatā, Viņam sinagogā ejot un mācot, notika, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija pamirusi. Bet rakstu mācītāji un farizeji uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai atrastu iemeslu Viņu apsūdzēt. Bet Viņš nomanīja viņu domas un sacīja uz cilvēku, kam roka bija pamirusi: "Celies un stājies šeit vidū!" Un tas cēlās un nostājās. Tad Jēzus sacīja: "Es jums ko vaicāšu: vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu: dzīvību glābt vai maitāt?" Un, visus viņus uzlūkojis, Viņš uz slimo sacīja: "Izstiep savu roku!" Un tas to darīja, un viņa roka tapa vesela. Tad tie saskaitās līdz ārprātam un sarunājās savā starpā, ko varētu nodarīt Jēzum. Bet notika tanīs dienās, ka Viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā. Un, kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš nosauca par apustuļiem: Sīmani, kuru Viņš nosauca par Pēteri, viņa brāli Andreju, Jēkabu, Jāni, Filipu un Bartolomeju, Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zelotu, Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas vēlāk kļuva par nodevēju. Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, Viņš nostājās līdzenā vietā, un tur bija liels mācekļu pulks un liels ļaužu daudzums no visas Jūdejas un Jeruzālemes, kā arī no Tiras un Sidonas jūrmalas, kas bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām. Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli. Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus. Bet Viņš, pacēlis Savas acis uz Saviem mācekļiem, sacīja: "Svētīgi jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība! Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsit paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities! Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo jūsu vārdu Cilvēka Dēla dēļ. Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem. Bet vai jums bagātiem, jo jums jau ir sava alga! Vai jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs izsalksit! Vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsit un raudāsit! Vai jums, kad visi ļaudis jums teic glaimus! To pašu viņu tēvi darījuši viltus praviešiem.
Lūkas 6:1-26 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un notika kādā sabatā, viņam caur labību ejot, viņa mācekļi plūca vārpas un ēda, ar rokām tās berzdami. Bet kādi no farizējiem tiem sacīja: „Kam jūs darāt to, kas sabatā darīt aizliegts?“ Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis un tie, kas pie viņa bija? Ka tas ir iegājis Dieva namā un ir ņēmis un ēdis skatāmās maizes un devis arī tiem, kas bija pie viņa, lai gan vienīgi priesteriem bija atļauts tās ēst?“ Un viņš tiem sacīja: „Cilvēka Dēls ir kungs ari par sabatu.“ Bet atkal dtā sabatā viņam sinagogā ejot un mācot, notikās, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija pamirusi. Bet rakstu mācītāji un farizēji uz viņu glūnēja, vai viņš sabatā nedziedinās, lai atrastu iemeslu viņu apsūdzēt. Bet viņš nomanīja viņu domas un sacīja uz cilvēku, kam roka bija pamirusi. „Celies un stājies šeit vidū!“ Un tas cēlās un nostājās. Tad Jēzus sacīja: „Es jums ko vaicāšu: Vai ir brīv sabatā labu darīt, vai laimu: dzīvību glābt vai maitāt?“ Un visus viņus uzlūkojis, viņš uz slimo sacīja: „Izstiep savu roku!“ Un tas to darīja, un viņa roka tapa vesela. Tad tie saskaitās līdz ārprātam un sarunājās savā starpā, ko varētu nodarīt Jēzum. Bet notika tanīs dienās, ka viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt; un viņš pavadīja visu nakti Dieva lūgšanā. Un kad gaisma ausa, tad viņš sasauca savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus viņš nosauca par apustuļiem: Sīmani, kūpi viņš nosauca par Pēteri, viņa brāļi Andreju, Jēkabu, Jāni, Filipu un Bartolomeju, Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zelotu, Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas vēlāk kļuva par nodevēju. Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, viņš nostājās līdzenā vietā, un tur bija liels mācekļu pulks un liels ļaužu daudzums no visas Jūdejas un Jeruzālemes, kā arī no Tiras un Sidonas jūrmalas, kas bija sanākuši viņu klausīties un likties dziedināties no savām slimībām. Arī tie, kas bija ļaunu garu apsēsti, tapa veseli. Un visi ļaudis mēģināja viņam pieskarties, jo spēks izgāja no viņa, un viņš visus darīja veselus. Bet viņš, pacēlis savas acis uz saviem mācekļiem, sacīja: „Svētīgi jūs nabagi, jo ļums pieder Dieva valstība! Svētīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs būsit paēduši! Svētīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesities! Svētīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīst, izslēdz no sava vidus, lamā un zaimo jūsu vārdu Cilvēka Dēla dēļ. Priecājieties viņā dienā un dejiet, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo to pašu viņu tēvi ir darījuši praviešiem. Bet vai jums bagātiem, jo jums jau ir sava alga! Vai jums, kas tagad esat paēduši, jo jūs izsalksit! Vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsit un raudāsit! Vai jums, kad visi ļaudis jums teic glaimus! To pašu viņu tēvi darījuši viltus praviešiem.
Lūkas 6:1-26 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notikās otrā sabatā pēc Pashā svētkiem, Viņam caur labību ejot, ka Viņa mācekļi vārpas plūca un ēda, ar rokām tās izberzdami. Bet kādi no farizejiem uz tiem sacīja: “Kāpēc jūs dariet, ko sabatā darīt nav brīv?” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija? Ka tas ir iegājis Dieva namā un Dievam noliktās maizes ņēmis un ēdis un devis arī tiem, kas pie viņa bija, kādas ēst nevienam nav brīv kā vien priesteriem.” Un Viņš uz tiem sacīja: “Cilvēka Dēls ir Kungs arī par sabatu.” Bet atkal citā sabatā Viņam sinagogā ejot un mācot notikās, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija nokaltusi. Bet rakstu mācītāji un farizeji uz Viņu glūnēja, vai Viņš sabatā nedziedinās, ka atrastu vainas pie Viņa. Bet Tas viņu domas nomanīja un sacīja uz cilvēku, kam nokaltusī roka bija: “Celies un stājies šeit vidū!” Un tas cēlās un nostājās. Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Es jums ko vaicāšu: vai ir brīv sabatā labu darīt, vai ļaunu darīt, dzīvību glābt vai maitāt?” Un tos visapkārt uzlūkojis, Viņš uz cilvēku sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas tā darīja; un viņa roka tam atkal tapa vesela, itin kā otra. Un tie tapa trakuma pilni un sarunājās savā starpā, ko Jēzum darīt. Bet notikās tanīs dienās, ka Viņš izgāja uz kalnu Dievu lūgt; un Viņš palika cauru nakti Dieva pielūgšanā. Un kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš arī nosauca par apustuļiem: Sīmani, kuru Viņš arī nosauca par Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bartolomeju, Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas ir nosaukts par Zelotu, Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas palika par nodevēju. Un ar tiem zemē nokāpis Viņš stāvēja klajā vietā, un Viņa mācekļu draudze un liels pulks ļaužu no visas Jūdu zemes un Jeruzālemes un no Tirus un Sidonas jūrmalas bija nākuši, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām sērgām, Arī tie, kas tapa mocīti no nešķīstiem gariem, - un tie tapa darīti veseli. Un visi ļaudis meklēja Viņu aizskart, jo spēks izgāja no Viņa un Viņš visus dziedināja. Un Savas acis uz Saviem mācekļiem pacēlis, Viņš sacīja: “Svētīgi esat jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība. Svētīgi esat, kas tagad izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti. Svētīgi esat, kas tagad raudāt, jo jūs smiesities. Svētīgi esat, kad cilvēki jūs ienīst, un kad tie jūs izslēgs un lamās un jūsu vārdu kā ļaunu atmetīs Cilvēka Dēla dēļ. Priecājaties tanī dienā un dejiet, jo redzi jūsu alga ir liela debesīs; jo tāpat viņu tēvi darījuši praviešiem. Bet bēdas jums, bagātiem, jo jums jau (ir) sava alga! Bēdas jums, kas esat paēduši, jo jūs izsalksiet! Bēdas jums, kas tagad smejaties, jo jūs noskumsities un raudāsiet! Bēdas jums, kad visi cilvēki labu par jums runā, jo tāpat viņu tēvi darījuši viltīgiem praviešiem.