Lūkas 5:12-32
Lūkas 5:12-32 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un notika, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad kāds caurcaurīm spitālīgs cilvēks, Jēzu ieraudzījis, nometās uz sava vaiga un Viņu lūdza un sacīja: "Kungs, ja Tu gribi, Tu mani vari šķīstīt." Un, roku izstiepis, Viņš to aizskāra, sacīdams: "Es gribu, topi šķīstīts." Un tūdaļ spitālība no tā nozuda. Un Viņš tam pavēlēja nevienam to nesacīt, bet noiet un rādīties priesterim un upurēt par savu šķīstīšanu, kā to Mozus pavēlējis, tiem par liecību. Un Viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās Viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām. Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu. Un notika, kādā dienā Viņam mācot, tur sēdēja farizeji un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzālemes. Un Tā Kunga spēks Viņam bija, ka Viņš varēja dziedināt. Un redzi, kādi vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija triekas ķerts; un tie lūkoja to ienest un nolikt Viņa priekšā. Un, neatrazdami iespēju to ienest ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. Un, redzēdams viņu ticību, Viņš uz to sacīja: "Cilvēks, tavi grēki tev piedoti." Un rakstu mācītāji un farizeji sāka spriest pie sevis un sacīt: "Kas Šis tāds ir, ka Tas runā Dieva zaimojumus? Kas var grēkus piedot kā vien Dievs?" Bet Jēzus, nomanījis viņu domas, atbildēja un tiem sacīja: "Ko jūs domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāk - vai sacīt: tavi grēki tev piedoti, - vai sacīt: celies un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot." Tad Viņš sacīja uz triekas ķerto: "Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!" Un tas tūdaļ, viņiem redzot, piecēlās, paņēma to, uz kā tas gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams. Un izbrīns pārņēma visus, un tie slavēja Dievu un bijāšanas pilni sacīja: "Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši." Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, pie muitas sēžam un uz to sacīja: "Nāc Man līdzi." Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja Viņam. Un Levijs taisīja Viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda. Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: "Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?" Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem. Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus."
Lūkas 5:12-32 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un notika, kad viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad kāds caur caurim spitālīgs cilvēks, Jēzu ieraudzījis, nometās uz savu vaigu un viņu lūdza un sacīja: „Kungs, ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.“ Un roku izstiepis, viņš to aizkāra, sacīdams: „Es gribu, topi šķīstīts.“ Un tūdaļ spitālība no tā nozuda. Un viņš tam pavēlēja nevienam to nesacīt, bet noiet un rādīties priesterim un upurēt par savu šķīstīšanu, kā to Mozus pavēlējis, tiem par liecību. Un viņa slava izpaudās vairāk un vairāk, un daudz ļaužu sapulcējās viņu dzirdēt un likties dziedināties no savām slimībām. Bet viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu. Un notika kādā dienā viņam mācot, tur sēdēja farizēji un bauslības mācītāji, kas bij nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas miestiem, kā arī no Jeruzalemes. Un tā Kunga spēks viņam bija, ka viņš varēja dziedināt. Un redzi, kādi vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija triekas ķerts; un tie lūkoja to ienest un nolikt viņa priekšā. Un neatrazdami iespēju to ienest ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. Un redzēdams viņu ticību, viņš uz to sacīja: „Cilvēks, tavi grēki tev piedoti.“ Un rakstu mācītāji un farizēji sāka spriest pie sevis un sacīt: „Kas šis tāds ir, ka tas runā Dieva zaimojumus? Kas var grēkus piedot, kā vien Dievs?“ Bet Jēzus, nomanījis viņu domas, ātbildēja un tiem sacīja: „Ko jūs domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāki, vai sacīt: Tavi grēki tev piedoti, vai sacīt: Celies un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,“ tad viņš sacīja uz triekas ķerto „Es tev saku: Celies, ņem savu gultu un ej uz savām mājām!“ Un tas tūdaļ, viņiem redzot, piecēlās, paņēma to, uz kā tas gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavē-dams. Un izbrīna pārņēma visus, un tie slavēja Dievu un bijāšanas pilni sacīja: „Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši.“ Un pēc tam viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Leviju, pie muitas sēžam un uz to sacīja: Nāc man līdz.“ Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja viņam. Un Levijs taisīja viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda. Unrakstumācītājiunfarizējikumēja pret viņa mācekļiem un sacīja: „Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?“ Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: „Veseliem ārsta nevajaga, bet slimiem. Nevis taisnus esmu nāds aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus.“
Lūkas 5:12-32 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notikās, kad Viņš tur bija kādā pilsētā, redzi, tad kāds spitālības pilns cilvēks Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.” Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: “Es gribu, topi šķīstīts.” Un tūdaļ spitālība no tā nozuda. Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: “Bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību.” Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām. Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu. Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes ciemiem. Un Tā Kunga spēks parādījās, lai viņus dziedinātu, Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, kas bija paralizēts; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā. Un neatrazdami, kur viņu ienest, ļaužu dēļ, tie uzkāpa uz mājas jumta un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. Un, Tas viņu ticību redzēdams, uz to sacīja: “Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti.” Un rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: “Kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs?” Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ko jūs domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāk - sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā? Bet, lai jūs zināt, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot, (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) Es tev saku: celies un ņem savu gultu, un ej uz savām mājām!” Un tas tūdaļ viņiem redzot piecēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams. Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: “Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši.” Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Seko Man.” Un visu atstājis tas cēlās un sekoja Viņam. Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās. Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: “Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Veseliem ārstus nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”