Lūkas ev. 5:12-32

Un notikās, kad Viņš tur bija kādā pilsētā, redzi, tad kāds spitālības pilns cilvēks Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.” Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: “Es gribu, topi šķīstīts.” Un tūdaļ spitālība no tā nozuda. Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: “Bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību.” Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām. Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu. Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes ciemiem. Un Tā Kunga spēks parādījās, lai viņus dziedinātu, Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, kas bija paralizēts; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā. Un neatrazdami, kur viņu ienest, ļaužu dēļ, tie uzkāpa uz mājas jumta un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā. Un, Tas viņu ticību redzēdams, uz to sacīja: “Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti.” Un rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: “Kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs?” Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ko jūs domājat savās sirdīs? Kas ir vieglāk - sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā? Bet, lai jūs zināt, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot, (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) Es tev saku: celies un ņem savu gultu, un ej uz savām mājām!” Un tas tūdaļ viņiem redzot piecēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams. Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: “Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši.” Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Seko Man.” Un visu atstājis tas cēlās un sekoja Viņam. Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās. Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: “Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?” Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Veseliem ārstus nevajag, bet vājiem. Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”