Lūkas 23:44-56
Lūkas 23:44-56 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un tas bija ap sesto stundu. Tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai. Un saule tapa aptumšota, un priekškars Templī pārplīsa vidū pušu. Un Jēzus sauca skaņā balsī: "Tēvs, Es nododu Savu garu Tavās rokās." Un, to sacījis, Viņš nomira. Un virsnieks, redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: "Patiesi, šis bijis taisns cilvēks." Un visi ļaudis, kas tur bija klāt un redzēja, kas notika, sita pa krūtīm un griezās atpakaļ. Bet visi Viņa paziņas stāvēja no tālienes un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja. Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs - šis nebija piebiedrojies viņu padomam un rīcībai, no Arimatijas, jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību, - šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas un tās noņēma, ietina smalkā audeklā un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts. Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau sākās. Un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arī gāja līdzi un apskatīja kapu un kā Viņa miesas tapa noliktas. Un, atpakaļ griezušās, tās sataisīja smaržīgas svaidāmās zāles, un sabatu tās pavadīja klusu pēc bauslības.
Lūkas 23:44-56 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un tas bija ap sesto stundu. Tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai. Un saule tapa aptumšota, un priekškaramais auts dievnamā pārplīsa vidū pušu. Un Jēzus sauca skaņā balsi: „Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.“ Un to sacījis, viņš nomira. Un virsnieks redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: „Patiesi, šis bijis taisns cilvēks.“ Un visi ļaudis, kas tur klāt bija un redzēja, kas notika, sita pa krūtīm un griezās atpakaļ. Bet visi viņa paziņas stāvēja no tālienes un sievas, kas ar viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja. Un, redzi, viens virs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs— Sis nebija piebiedrojies viņu padomam un darīšanai—no Arimatijas, jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību, Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēsus miesas Un tās noņēma, ietina smalkā audeklā un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts. Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau sākās. Un sievas, kas ar viņu bija nākušas no Galilejas, arī gāja līdz un apskatīja kapu, un kā viņa miesas tapa noliktas. Un atpakaļ griezušās, tās sataisīja smaršīgas svaidāmās zāles, un sabatu tās pavadīja klusu pēc bauslības.
Lūkas 23:44-56 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un tas bija ap sesto stundu, tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai. Un saule tapa aptumšota, un priekškars Dieva namā pārplīsa vidū pušu. Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida. Un kapteinis redzēdams, kas notika, Dievu slavēja un sacīja: “Patiesi, Šis ir bijis taisns Cilvēks.” Un visi, kas tur klāt bija un redzēja, kas tur notika, tie sita pie krūtīm un griezās atpakaļ. Bet visi Viņa mīļie stāvēja no tālienes un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja. Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs, (Šis nebija piemeties viņu padomam un darīšanai,) no Arimatijas, Jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību, Šis piegājis pie Pilāta lūdza Jēzus miesas, Un tās noņēma, ietina smalkā audeklī un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts. Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau iesākās. Un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arīdzan gāja līdz un skatījās uz kapu, un kā Viņa miesas tapa noliktas. Un atpakaļ griezušās tās sataisīja smaržīgas svaidāmas zāles, un sabatu tās bija klusu pēc bauslības.