Un tas bija ap sesto stundu, tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai. Un saule tapa aptumšota, un priekškars Dieva namā pārplīsa vidū pušu. Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida. Un kapteinis redzēdams, kas notika, Dievu slavēja un sacīja: “Patiesi, Šis ir bijis taisns Cilvēks.” Un visi, kas tur klāt bija un redzēja, kas tur notika, tie sita pie krūtīm un griezās atpakaļ. Bet visi Viņa mīļie stāvēja no tālienes un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja. Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs, (Šis nebija piemeties viņu padomam un darīšanai,) no Arimatijas, Jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību, Šis piegājis pie Pilāta lūdza Jēzus miesas, Un tās noņēma, ietina smalkā audeklī un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts. Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau iesākās. Un sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arīdzan gāja līdz un skatījās uz kapu, un kā Viņa miesas tapa noliktas. Un atpakaļ griezušās tās sataisīja smaržīgas svaidāmas zāles, un sabatu tās bija klusu pēc bauslības.
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
