Lūkas 22:7-38
Lūkas 22:7-38 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Pashā jērs bija kaujams, un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: "Eita un sataisiet Pashā jēru, lai to varam ēst." Un tie Viņam jautāja: "Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?" Un Viņš tiem sacīja: "Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet, un sakait nama kungam: Mācītājs tev liek jautāt: kur ir tā telpa, kur Es ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru? Un viņš jums rādīs lielu, ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet." Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēru. Un, kad tā stunda pienāca, tad Viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar Viņu. Un Viņš tiem sacīja: "Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu, jo Es jums saku: Es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā." Un, biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: "Ņemiet un dalait to savā starpā! Jo Es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi." Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: "Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!" Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: "Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas. Bet, redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda. Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas Viņu nodod!" Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņiem tas esot, kas to darīšot. Un tur arī ķilda cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais. Un Viņš tiem sacīja: "Ķēniņi valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem. Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo. Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo. Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis Manās grūtībās. Un tāpēc Es jums novēlu Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis, ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm. Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!" Bet tas Viņam sacīja: "Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē." Bet Viņš sacīja: "Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti." Un Viņš tiem sacīja: "Kad Es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?" Un tie sacīja: "Nekā!" Tad Viņš tiem sacīja: "Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu. Jo Es jums saku: pie Manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. - Jo, kas par Mani rakstīts, tas piepildās." Bet tie sacīja: "Kungs, redzi, še ir divi zobeni." Un Viņš tiem sacīja: "Diezgan."
Lūkas 22:7-38 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Lieldienas jērs bija kaujams, Un viņš sūtija Pēteri un Jāni, sacīdams: „Eita un sataisiet Lieldienas jēru, lai to varam ēst.“ Un tie viņam jautāja: „Kur tu gribi, lai mēs to sataisām?“ Un viņš tiem sacīja: „Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet, Un sakait nama kungam: Mācītājs tevi liek jautāt, kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru? Un viņš jums rādīs lielu ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet.“ Tie nogājuši atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru. Un kad tā stunda pienāca, tad viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar viņu. Un viņš tiem sacīja: „Es esmu ļoti ilgojies šo Lieldienas jēru ar jums ēst, pirms es ciešu, Jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā.“ Un kausu ņēmis, viņš pateicās un sacīja: „Ņemiet un dalait to savā starpā! Jo es jums saku, es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi.“ Un maizi ņēmis, viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: „Tā ir mana miesa, kas par jums top dota. To darait mani pieminēdami!“ Tāpat ari kausu pēc vakarēdiena sacīdams: „Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas. Bet redzi, mana nodevēja roka ir ar mani pie galda. Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas viņuļ nodod!“ Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņienv tas esot, kas to darīšot. Un tur ari ķilda cēlās viņu starpā, kuļrš no viņiem esot lielākais. Un viņš tiem sacīja: „Ķēniņj valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem. Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo. Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo. Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos. Un tāpēc es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis, Ka jums būs ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm. Sīmani, Sīmani, redzi, sātānam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!“ Bet tas viņam sacīja: „Kungs, es esmu gatavs ar tevi iet cietumā un nāvē.“ Bet viņš sacīja: „Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu mani pazīsti.“ Un viņš tiem sacīja: „Kad es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?“ Un tie sacīja: „Nekā!“ Tad viņš tiem sacija: „Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu. Jo es jums saku, pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. Jo, kas par mani rakstīts, tas piepildās.“ Bet tie sacīja: „Kungs, redzi, še ir divi zobeni.“ Un viņš tiem sacīja: „Diezgan.“
Lūkas 22:7-38 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet neraudzētās maizes diena nāca, kur Pashā jērs bija jākauj. Un Viņš Pēteri un Jāni sūtīja sacīdams: “Ejat un sataisāt mums Pashā jēru, ka ēdam.” Bet tie uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?” Un Viņš uz tiem sacīja: “Lūk, pilsētā ieejot jūs viens cilvēks sastaps, ūdens krūzi nesdams; seko viņam namā, kur viņš ieiet, Un sakāt uz nama kungu: Mācītājs tev saka: kur ir tā vieta, kur lai Es ar Saviem mācekļiem ēdu Pashā jēru? Un viņš jums rādīs lielu, ar deķiem izklātu istabu, turpat to sataisiet.” Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un Pashā jēru sataisīja. Un kad tā stunda nāca, tad Viņš apsēdās un divpadsmit apustuļi līdz ar Viņu. Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sirsnīgi esmu vēlējies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu. Jo Es jums saku, ka Es vairs no tā neēdīšu, tiekams tas taps piepildīts Dieva valstībā.” Un biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: “Ņemiet to un daliet to savā starpā. Jo Es jums saku, Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekams Dieva valstība būs nākusi.” Un maizi ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un tiem to deva sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To dariet, Mani pieminēdami.” Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena sacīdams: “Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas. Bet redzi, Mana nodevēja roka ir ar Mani pie galda. Un Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas ir nolikts, tomēr bēdas tam cilvēkam, kas Viņu nodod.” Un tie iesāka apjautāties savā starpā, kurš jel viņu starpā tas esot, kurš to grasās darīt. Un tur arī bāršanās cēlās viņu starpā, kurš no viņiem esot lielākais? Bet Viņš uz tiem sacīja: “Pasaules ķēniņi valda, un varenie top saukti cienīgi kungi; Bet jūs ne tā. Bet lielākajam jūsu starpā būs būt kā mazākajam, un augstākajam kā kalpotājam. Jo kurš ir lielākais, vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet Es esmu jūsu starpā kā tāds, kas kalpo. Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie Manis Manās kārdināšanās, Un tāpēc Es jums esmu novēlējis Valstību, kā Mans Tēvs Man to novēlējis, Ka jums būs ēst un dzert pie Mana galda Manā Valstībā un sēdēt uz krēsliem, tiesāt divpadsmit Israēla ciltis.” Un Tas Kungs sacīja: “Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ir ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, ka tava ticība nemitētos. Un kad tu būsi atgriezies, tad stiprini savus brāļus.” Bet tas uz Viņu sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.” Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien nedziedās, pirms tu trīs reiz aizliegsi, ka tu Mani pazīsti.” Un Viņš uz tiem sacīja: “Kad Es jūs esmu sūtījis bez maka un kulītes un kurpēm, vai jums kas trūcis?” Un tie sacīja: “Nekas!” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Bet tagad, kam maks ir, tas lai to ņem, tāpat arī kulīti. Un kam nav, tas lai savas drēbes pārdod un pērk zobenu. Jo Es jums saku, ka vēl pie Manis būs piepildītam tapt, kas ir rakstīts: Viņš netaisniem ir līdzināts. Jo kas ir rakstīts par Mani, tas piepildās.” Bet tie sacīja: “Kungs, redzi, še ir divi zobeni.” Un Viņš tiem sacīja: “Ir diezgan.”