Lūkas 22:31-53
Lūkas 22:31-53 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!" Bet tas Viņam sacīja: "Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē." Bet Viņš sacīja: "Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti." Un Viņš tiem sacīja: "Kad Es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?" Un tie sacīja: "Nekā!" Tad Viņš tiem sacīja: "Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu. Jo Es jums saku: pie Manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. - Jo, kas par Mani rakstīts, tas piepildās." Bet tie sacīja: "Kungs, redzi, še ir divi zobeni." Un Viņš tiem sacīja: "Diezgan." Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: "Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā." Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu un sacīja: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!" Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja. Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām. Un Viņš tiem sacīja: "Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!" Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem divpadsmit, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu. Bet Jēzus viņam sacīja: "Jūda, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?" Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas notiek, Viņam sacīja: "Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?" Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Diezgan! Pietiek." Un Viņš aizskāra viņa ausi un to dziedināja. Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un Tempļa virsniekiem un vecajiem, kas pret Viņu bija sapulcējušies: "Jūs esat izgājuši kā pret slepkavu ar zobeniem un nūjām! Es esmu bijis ik dienas pie jums Templī, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara."
Lūkas 22:31-53 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!" Bet tas Viņam sacīja: "Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē." Bet Viņš sacīja: "Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu Mani pazīsti." Un Viņš tiem sacīja: "Kad Es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?" Un tie sacīja: "Nekā!" Tad Viņš tiem sacīja: "Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu. Jo Es jums saku: pie Manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. - Jo, kas par Mani rakstīts, tas piepildās." Bet tie sacīja: "Kungs, redzi, še ir divi zobeni." Un Viņš tiem sacīja: "Diezgan." Un izgājis Viņš gāja pēc Sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdzi. Un, tai vietā nonācis, Viņš tiem sacīja: "Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā." Un Viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu un sacīja: "Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!" Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja. Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. Un Viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie Saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām. Un Viņš tiem sacīja: "Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā!" Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem divpadsmit, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu. Bet Jēzus viņam sacīja: "Jūda, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?" Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas notiek, Viņam sacīja: "Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?" Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Diezgan! Pietiek." Un Viņš aizskāra viņa ausi un to dziedināja. Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un Tempļa virsniekiem un vecajiem, kas pret Viņu bija sapulcējušies: "Jūs esat izgājuši kā pret slepkavu ar zobeniem un nūjām! Es esmu bijis ik dienas pie jums Templī, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara."
Lūkas 22:31-53 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Sīmani, Sīmani, redzi, sātānam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!“ Bet tas viņam sacīja: „Kungs, es esmu gatavs ar tevi iet cietumā un nāvē.“ Bet viņš sacīja: „Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu mani pazīsti.“ Un viņš tiem sacīja: „Kad es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?“ Un tie sacīja: „Nekā!“ Tad viņš tiem sacija: „Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu. Jo es jums saku, pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. Jo, kas par mani rakstīts, tas piepildās.“ Bet tie sacīja: „Kungs, redzi, še ir divi zobeni.“ Un viņš tiem sacīja: „Diezgan.“ Un izgājis, viņš gāja pēc sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un viņa mācekļi viņam gāja līdz. Un tai vietā nonācis, viņš tiem sacīja: „Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.“ Un viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu Un sacīja: „Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo kausu no manis, tomēr ne mans, bet tavs prāts lai notiek!“ Bet eņģelis no debesīm viņam parādījās un viņu stiprināja. Bet nāves baiļu pārņemts, viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. Un viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām. Un viņš tiem sacīja: „Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā!“ Un viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem divpadsmitiem, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai viņu skūpstītu. Bet Jēzus viņam sacīja: „Jūda, vai tu skūpstīdams nododi Cilvēka Dēlu?“ Un tie, kas pie viņa bija, redzēdami, kas notiek, viņam sacija: „Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?“ Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Bet Jēzus atbildēja un sacija: „Diezgan! Pietiek.“ Un viņš aizkāra viņa ausi un to dziedināja. Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un dievnama virsniekiem un vecajiem, kas pret viņu bija sapulcējušies: „Jūs esat izgājuši kā pret slepkavu ar zobeniem un nūjām! Es esmu bijis ikdienas pie jums dievnamā, un jūs savas rokas man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsī-bas vara.“
Lūkas 22:31-53 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Tas Kungs sacīja: “Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ir ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, ka tava ticība nemitētos. Un kad tu būsi atgriezies, tad stiprini savus brāļus.” Bet tas uz Viņu sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar Tevi iet cietumā un nāvē.” Bet Viņš sacīja: “Es tev saku, Pēteri, gailis šodien nedziedās, pirms tu trīs reiz aizliegsi, ka tu Mani pazīsti.” Un Viņš uz tiem sacīja: “Kad Es jūs esmu sūtījis bez maka un kulītes un kurpēm, vai jums kas trūcis?” Un tie sacīja: “Nekas!” Tad Viņš uz tiem sacīja: “Bet tagad, kam maks ir, tas lai to ņem, tāpat arī kulīti. Un kam nav, tas lai savas drēbes pārdod un pērk zobenu. Jo Es jums saku, ka vēl pie Manis būs piepildītam tapt, kas ir rakstīts: Viņš netaisniem ir līdzināts. Jo kas ir rakstīts par Mani, tas piepildās.” Bet tie sacīja: “Kungs, redzi, še ir divi zobeni.” Un Viņš tiem sacīja: “Ir diezgan.” Un izgājis Viņš gāja pēc sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un Viņa mācekļi Viņam sekoja. Un kad bija nonācis šajā vietā Viņš uz tiem sacīja: “Lūdziet, ka jūs neiekrītat kārdināšanā.” Un Viņš novērsās no tiem akmens metiena attālumā un ceļos nometies lūdzās, Un sacīja: “Tēvs, ja Tu gribi, tad ņem šo biķeri no Manis; tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek.” Bet Viņam parādījās eņģelis no debesīm un Viņu stiprināja. Un kad Viņš nāves bailēs cīnījās, tad Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. Un no pielūgšanas cēlies Viņš nāca pie Saviem mācekļiem, un tos atrada aizmigušus aiz noskumšanas, Un uz tiem sacīja: “Ko jūs guļat? Ceļaties un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā.” Un Viņam vēl runājot, redzi, pulks ļaužu un viens no tiem divpadsmit, Jūdas vārdā, gāja tiem priekšā un nāca tuvu pie Jēzus, Viņu skūpstīt. Bet Jēzus uz to sacīja: “Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?” Un tie, kas pie Viņa bija, redzēdami, kas tur gribēja notikt, uz Viņu sacīja: “Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?” Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam, un tam nocirta labo ausi. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ļaujat pat to,” un Viņš tam ausi aizskāra un to dziedināja. Un Jēzus sacīja uz augstiem priesteriem, kara virsniekiem pie Dieva nama un vecajiem, kas bija nākuši pie Viņa: “Jūs esat izgājuši tā kā pret slepkavu ar zobeniem un šķēpiem. Es esmu bijis ikdienas pie jums Dieva namā, un jūs savas rokas Man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsas vara.”