Lūkas 22:1-20
Lūkas 22:1-20 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu, un augstie priesteri un rakstu mācītāji prātoja, kā Viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm. Bet sātans bija iegājis Jūdā, kuru sauca par Iskariotu un kurš bija viens no tiem divpadsmit. Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā Viņu tiem nodot. Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu. Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai Viņu tiem nodotu, ļaudīm nezinot. Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Pashā jērs bija kaujams, un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: "Eita un sataisiet Pashā jēru, lai to varam ēst." Un tie Viņam jautāja: "Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?" Un Viņš tiem sacīja: "Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet, un sakait nama kungam: Mācītājs tev liek jautāt: kur ir tā telpa, kur Es ar Saviem mācekļiem varu ēst Pashā jēru? Un viņš jums rādīs lielu, ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet." Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Pashā jēru. Un, kad tā stunda pienāca, tad Viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar Viņu. Un Viņš tiem sacīja: "Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu, jo Es jums saku: Es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā." Un, biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: "Ņemiet un dalait to savā starpā! Jo Es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi." Un, maizi ņēmis, Viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: "Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To darait Mani pieminēdami!" Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: "Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.
Lūkas 22:1-20 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un Neraudzētas maizes svētki, ko sauc Lieldienas, bija tuvu, Un augstie priestep un rakstu mācītāji prātoja, kā viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm. Bet sātāns bija iegājis Jūdā, kuju sauca par Iskariotu, un kujrš bija viens no tiem divpadsmitiem. Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā viņu tiem nodotu. Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu. Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai viņu tiem nodotu, ļaudim nezinot. Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Lieldienas jērs bija kaujams, Un viņš sūtija Pēteri un Jāni, sacīdams: „Eita un sataisiet Lieldienas jēru, lai to varam ēst.“ Un tie viņam jautāja: „Kur tu gribi, lai mēs to sataisām?“ Un viņš tiem sacīja: „Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet, Un sakait nama kungam: Mācītājs tevi liek jautāt, kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru? Un viņš jums rādīs lielu ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet.“ Tie nogājuši atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru. Un kad tā stunda pienāca, tad viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar viņu. Un viņš tiem sacīja: „Es esmu ļoti ilgojies šo Lieldienas jēru ar jums ēst, pirms es ciešu, Jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā.“ Un kausu ņēmis, viņš pateicās un sacīja: „Ņemiet un dalait to savā starpā! Jo es jums saku, es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi.“ Un maizi ņēmis, viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: „Tā ir mana miesa, kas par jums top dota. To darait mani pieminēdami!“ Tāpat ari kausu pēc vakarēdiena sacīdams: „Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.
Lūkas 22:1-20 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Neraudzētās maizes svētki, ko sauc Pashā, bija tuvu. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu nokaut; jo tie bijās no ļaudīm. Bet sātans iegāja Jūdasā, kas tapa saukts Iskariots un bija viens no tiem divpadsmit. Un tas nogāja un runāja ar augstiem priesteriem un kara virsniekiem, kā tas Viņu tiem nodotu. Un tie tapa līksmi un norunāja, viņam naudu dot. Un tas apsolīja un meklēja izdevīgu laiku, Viņu tiem nodot bez dumpja. Bet neraudzētās maizes diena nāca, kur Pashā jērs bija jākauj. Un Viņš Pēteri un Jāni sūtīja sacīdams: “Ejat un sataisāt mums Pashā jēru, ka ēdam.” Bet tie uz Viņu sacīja: “Kur Tu gribi, lai mēs to sataisām?” Un Viņš uz tiem sacīja: “Lūk, pilsētā ieejot jūs viens cilvēks sastaps, ūdens krūzi nesdams; seko viņam namā, kur viņš ieiet, Un sakāt uz nama kungu: Mācītājs tev saka: kur ir tā vieta, kur lai Es ar Saviem mācekļiem ēdu Pashā jēru? Un viņš jums rādīs lielu, ar deķiem izklātu istabu, turpat to sataisiet.” Tie nogājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un Pashā jēru sataisīja. Un kad tā stunda nāca, tad Viņš apsēdās un divpadsmit apustuļi līdz ar Viņu. Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sirsnīgi esmu vēlējies šo Pashā jēru ar jums ēst, pirms Es ciešu. Jo Es jums saku, ka Es vairs no tā neēdīšu, tiekams tas taps piepildīts Dieva valstībā.” Un biķeri ņēmis, Viņš pateicās un sacīja: “Ņemiet to un daliet to savā starpā. Jo Es jums saku, Es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekams Dieva valstība būs nākusi.” Un maizi ņēmis, Viņš pateicās un pārlauza un tiem to deva sacīdams: “Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota. To dariet, Mani pieminēdami.” Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena sacīdams: “Šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs, kas par jums top izlietas.