Lūkas 2:25-33
Lūkas 2:25-33 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu, tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm, gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm." Un Jāzeps un Viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
Lūkas 2:25-33 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzalemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, tiekams nebūšot redzējis tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Dieva namā, kad vecāki Jēzus bērnu ie-nesa, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu, Tad to uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: „Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis; Jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, Ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm. Gaismu, apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.“ Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
Lūkas 2:25-33 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija iekš viņa. Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis. Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma, Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš slavēja Dievu un sacīja: “Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas, Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu priekšā, Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.” Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.