LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 2:25-33

Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzalemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, tiekams nebūšot redzējis tā Kunga Svaidīto. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Dieva namā, kad vecāki Jēzus bērnu ie-nesa, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu, Tad to uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja: „Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis; Jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, Ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm. Gaismu, apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.“ Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 2:25-33