Jāņa 7:1-53
Jāņa 7:1-53 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo pa Jūdeju Viņš negribēja staigāt, tāpēc ka jūdi Viņu meklēja nokaut. Bet jūdu Būdiņu svētki bija tuvu. Tad Viņa brāļi sacīja Viņam: "Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari. Jo neviens neko nedara slepenībā, ja Viņš grib kļūt pazīstams. Ja Tu to gribi, rādies pasaulei." Jo pat Viņa brāļi neticēja Viņam. Tad Jēzus viņiem saka: "Mans laiks vēl nav nācis, turpretim jūsu laiks vienumēr ir klāt. Jūs pasaule nevar nīst, bet Mani viņa nīst, jo Es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni. Ejiet jūs uz svētkiem, Es vēl neeimu uz svētkiem, jo Mans laiks vēl nav pilns." Un, to sacījis, Viņš palika Galilejā. Bet, kad Viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī Viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslepus. Bet jūdi svētkos Viņu meklēja un sacīja: "Kur Viņš ir?" Un daudz valodu par Viņu bija tautā; vieni sacīja: Viņš ir labs, - citi: nē, Viņš maldina tautu. Tomēr neviens nerunāja atklāti par Viņu, baidīdamies no jūdiem. Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja Templī un sāka mācīt. Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: "No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?" Jēzus viņiem atbildēja: "Mana mācība nav Manis paša, bet Tā, kas Mani sūtījis. Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis. Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet, kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiess un Tanī nav netaisnības. Vai Mozus jums nav devis bauslību? Un neviens no jums bauslību nepilda. Kāpēc tad jūs Mani meklējat nokaut?" Ļaudis atbildēja: "Ļauns gars tevi apsēdis: kas Tevi meklē nokaut?" Jēzus viņiem atbildēja: "Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi uztraucaties par to. Mozus jums devis apgraizīšanu - lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem - un jūs sabatā apgraizāt cilvēku. Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz Mani, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu? Nespriediet taču pēc ārienes, bet spriediet taisnu spriedumu!" Tad kādi no jeruzālemiešiem sacīja: "Vai šis nav Tas, ko viņi meklē nokaut? Un redziet, Viņš runā pilnīgi atklāti, un tie Viņam nekā nesaka. Vai tiešām valdības vīri būtu nākuši pie atziņas, ka Viņš ir Kristus? Tomēr par Viņu mēs zinām, no kurienes Viņš ir. Bet, kad Mesija nāks, neviens nezinās, no kurienes Viņš ir." Tad Jēzus Templī mācīdams sauca: "Tiešām Mani jūs pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu. Un tomēr Es neesmu nācis no Sevis, bet Tas, kas ir patiess, Mani sūtījis. To jūs nepazīstat. Bet Es Viņu pazīstu, jo no Viņa Es nāku, un Viņš Mani sūtījis." Tad tie gribēja Viņu gūstīt. Tomēr neviens savas rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi. Bet no tautas daudzi Viņam sāka ticēt un sacīja: "Vai gan Kristus, kad Tas nāks, vairāk zīmes darīs, nekā šis ir darījis?" Kad nu farizeji dzirdēja, ka tautā iet par Viņu tādas valodas, tad augstie priesteri un farizeji nosūtīja sulaiņus, lai Viņu apcietinātu. Tad Jēzus sacīja: "Vēl īsu brīdi Es esmu pie jums, tad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis. Jūs Mani meklēsit, bet neatradīsit, jo, kur Es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt." Tad jūdi sacīja cits citam: "Kur Viņš grib iet, ka mēs Viņu nevarētu atrast? Vai tik Viņš negrib iet pie tiem, kas dzīvo starp grieķiem, un mācīt grieķus? Ko nozīmē vārdi, ko Viņš teica: jūs Mani meklēsit un neatradīsit, - un: kur Es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt." Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: "Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes." To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā. Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja, sacīja: "Šis tiešām ir gaidāmais pravietis." Cits sacīja: "Šis ir Kristus." Bet citi sacīja: "Vai gan no Galilejas jānāk Kristum? Vai nav sacīts rakstos, ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema, kur dzīvoja Dāvids?" Tā šķelšanās cēlās tautā Viņa dēļ. Daži no viņiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika. Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizejiem, tie viņiem sacīja: "Kāpēc jūs Viņu neesat atveduši?" Sulaiņi atbildēja: "Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks." Farizeji viņiem atbildēja: "Vai arī jums prāti sajaukti? Vai gan kāds no valdības vīriem vai no farizejiem tic Viņam? Nē, tikai šī tauta, kas nepazīst bauslības, - lai nolādēti viņi!" Tad viens no viņu vidus, Nikodēms, kas jau agrāk bija nācis pie Viņa, sacīja: "Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?" Tie atbildēja viņam: "Vai arī tu esi galilietis? Izpēti un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis." Un tie aizgāja katrs savā mājā.
Jāņa 7:1-53 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tāpēc ka jūdi viņu meklēja nokaut. Bet jūdu Lieveņu svētki bija tuvu. Tad viņa brāļi sacīja viņam: „Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju, lai arī tavi mācekļi redz tavus darbus, ko tu dari. Jo neviens neko nedara slepenībā, ja viņš grib kļūt pazīstams. Ja tu to gribi, rādies pasaulei.“ Jo pat viņa brāp neticēja viņam. Tad Jēzus viņiem saka: „Mans laiks vēl nav nācis, turpretim jūsu laiks vienumēr ir klāt. Jūs pasaule nevar nīst, bet mani viņa nīst, jo es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni. Ejiet jūs uz svētkiem, es vēl neeimu uz svētkiem, jo mans laiks vēl nav pilns.“ Un to sacījis, viņš palika Galilejā. Bet kad viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslēpšus. Bet jūdi svētkos viņu meklēja un sacīja: „Kur viņš ir?“ Un daudz valodas par viņu bija tautā; vieni sacīja: „Viņš ir labs,“ citi: „Nē, viņš maldina tautu.“ Tomēr neviens nerunāja atklāti par viņu, baidīdamies no jūdiem. Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja templī un sāka mācīt. Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: „No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?“ Jēzus viņiem atbildēja: „Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis. Ja kāds grib darīt viņa prātu, tas sapratīs, vai mana mācība ir no Dieva, jeb es runāju pats no sevis. Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess un tanī nav netaisnības. Vai Mozus jums nav devis baus-lību? Un neviens no jums bauslību nepilda. Kāpēc tad jūs mani meklējat nokaut?“ Ļaudis atbildēja: „Ļauns gars tevi apsēdis: kas tevi meklē nokaut?“ Jēzus viņiem atbildēja: „Vienu darbu es esmu darījis, un jūs visi uz-traucaties par to. Mozus jums devis apgraizīšanu—lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem—un jūs sabatā apgraizāt cilvēku. Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu? Nespriediet taču pēc ārienes, bet spriediet taisnu spriedumu!“ Tad kādi no jeruzālemiešiem sacīja:. „Vai šis nav tas, ko viņi meklē nokaut? Un redziet, viņš runā pilnīgi atklāti, un tie viņam nekā nesaka. Vai tiešām valdības vīri būtu nākuši pie atziņas, ka šis ir Kristus? Tomēr par viņu mēs zinām, no kurienes viņš ir. Bet, kad Mesija nāks, neviens nezinās, no kurienes viņš ir.“ Tad Jēzus templī mācīdams sauca: „Tiešām, mani jūs pazīstat un zināt, no kurienes es esmu. Un tomēr es neesmu nācis no sevis, bet viens, kas ir patiess, mani sūtījis. To jūs nepazīstat. Bet es viņu pazīstu, jo no viņa es nāku, un viņš mani sūtījis.“ Tad tie gribēja viņu gūstīt. To-mēr neviens savas rokas pie viņa nepie-lika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi. Bet no tautas daudzi viņam sāka ticēt un sacīja: „Vai gan Kristus, kad tas nāks, vairāk zīmēs darīs, nekā šis ir darījis?“ Kad nu farizēji dzirdēja, ka tautā iet par viņu tādas valodas, tad augstie priesteri un farizēji nosūtīja sulaiņus, lai viņu apcietinātu. Tad Jēzus sacīja: „Vēl īsu brīdi es esmu pie jums, tad es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis. Jūs mani meklēsit, bet neatradīsit, jo, kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt.“ Tad jūdi sacīja cits citam: „Kur šis grib iet, ka mēs viņu nevarētu atrast? Vai tikai viņš negrib iet pie tiem, kas dzīvo starp grieķiem, un mācīt grieķus? Ko nozīmē vārdi, ko viņš teica: Jūs mani meklēsit un neatradīsit un: kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt?“ Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: „Ja kam slāpst, tas lai nāk pie manis un dzer! Kas man tic, kā rakstos sacīts: No viņa miesas plūdīs dzīva ūdens strau-mes.“ To viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā. Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja, sacīja: „Šis tiešām ir gaidāmais pravietis.“ Cits sacīja: „Sis ir Kristus.“ Bet citi sacīja: „Vai gan no Galilejas jānāk Kristum? Vai nav sacīts rakstos, ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema, kur dzīvoja Dāvids?“ Tā šķelšanās cēlās tautā viņa dēļ. Daži no viņiem gribēja viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie viņa nepielika. Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizējiem, tie viņiem sacīja: „Kāpēc jūs viņu neesat atveduši?“ Sulaiņi atbildēja: „Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.“ Farizēji viņiem atbildēja: „Vai ari jums prāti sajaukti? Vai gan kāds no valdības vīriem tic viņam, vai no farizējiem? Nē, tikai ši tauta, kas nepazīst bauslības, —lai nolādēti viņi!“ Tad viens no viņu vidus, Niko-dēms, kas jau agrāk bija nācis pie viņa, sacīja: „Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?“ Tie atbildēja viņam: „Vai arī tu esi galilietis? Izpētī un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis.“ Un tie aizgāja katrs savā mājā.
Jāņa 7:1-53 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju; jo Viņš negribēja staigāt pa Jūdeju, tāpēc ka Jūdi Viņu meklēja nokaut. Un Jūdu Būdiņu svētki bija tuvu. Tad Viņa brāļi uz To sacīja: “Ej jel projām no šejienes, un noej uz Jūdu zemi, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari. Jo neviens neko nedara slepenībā, kas grib kļūt pazīstams. Ja Tu tādas lietas dari, tad rādies pasaulei.” Jo pat Viņa brāļi neticēja uz Viņu. Tad Jēzus uz tiem saka: “Mans laiks vēl nav klāt; bet jūsu laiks ir vienmēr klāt. Pasaule jūs nevar ienīdēt, bet Mani viņa ienīst, jo Es liecību dodu par to, ka viņas darbi ļauni. Ejat jūs uz šiem svētkiem, Es vēl neeju uz šiem svētkiem, jo Mans laiks vēl nav nācis.” Un to uz tiem sacījis, Viņš palika Galilejā. Bet kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad Viņš arīdzan gāja uz svētkiem, ne ļaudīm redzot, bet kā paslepeni. Tad Jūdi Viņu meklēja svētkos un sacīja: “Kur Viņš ir?” Un tur Viņa dēļ daudz valodas bija pie ļaudīm, jo citi sacīja: “Viņš ir labs;” un citi sacīja: “Nē, bet Viņš ļaudis pieviļ.” Tomēr neviens droši par Viņu nerunāja, jo tie bijās no Jūdiem. Bet svētku vidū Jēzus gāja Dieva namā un mācīja. Un Jūdi brīnījās sacīdami: “Kā šis zina rakstus un tomēr tos nav mācījies?” Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Mana mācība nav Mana, bet Tā, kas Mani sūtījis. Ja kas grib Viņa prātu darīt, tas atzīs, vai šī mācība ir no Dieva, jeb vai Es pats no Sevis runāju. Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu; bet kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiesīgs, un iekš Tā nav netaisnības. Vai Mozus jums nav bauslību devis, un neviens no jums nedara pēc bauslības? Kam jūs meklējat Mani nokaut?” Ļaudis atbildēja un sacīja: “Tev ir velns. Kas Tevi meklē nokaut?” Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vienu darbu Es esmu darījis, un jūs visi brīnāties. Mozus jums apgraizīšanu ir devis, (nevis tā, ka tā būtu no Mozus, bet no tēviem,) un jūs cilvēku apgraizāt sabatā. Ja cilvēks apgraizīšanu dabū sabatā, lai Mozus bauslība netop pārkāpta, ko jūs tad par Mani apskaistaties, ka Es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu? Nespriežat pēc tā, kas acu priekšā, bet spriežat taisnu tiesu.” Tad kādi no Jeruzālemes ļaudīm sacīja: “Vai šis nav Tas, ko tie meklē nokaut? Un redzi, Viņš droši runā, un tie uz Viņu nesaka nenieka. Vai mūsu virsnieki tagad tiešām atzinuši, ka Šis patiesi ir Kristus? Bet mēs Viņu zinām, no kurienes Viņš ir; bet kad Kristus nāks, tad neviens nezinās, no kurienes Viņš ir.” Tad Jēzus Dieva namā mācīdams sauca un sacīja: “Jūs Mani pazīstat un zināt, no kurienes Es esmu? Bet Es neesmu nācis pats no Sevis, bet kas Mani sūtījis, Tas ir patiesīgs; To jūs nepazīstat. Bet Es To pazīstu, jo Es esmu no Viņa, un Viņš Mani sūtījis.” Tad tie Viņu meklēja gūstīt; tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika, jo Viņa stunda vēl nebija nākusi. Bet daudz no ļaudīm ticēja uz Viņu un sacīja: “Kad Kristus nāks, vai Tas vairāk brīnuma zīmes darīs, nekā tās, ko Šis ir darījis?” Farizeji dzirdēja, ka ļaudīm tādas valodas bija par Viņu. Un farizeji un augstie priesteri sūtīja sulaiņus, lai tie Viņu gūstītu. Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Vēl mazu brīdi Es esmu pie jums un noeju pie Tā, kas Mani sūtījis. Jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet, un tur, kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt.” Tad Jūdi sacīja savā starpā: “Kur Šis noies, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš noies pie tiem, kas ir izklīduši starp Grieķiem, un Grieķus mācīs? Kas tie par vārdiem, ko Šis runā: jūs Mani meklēsiet un neatradīsiet? Un: kur Es esmu, turp jūs nevarat nonākt?” Un beidzamajā, lielajā svētku dienā, Jēzus stāvēja un sauca sacīdams: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas tic uz Mani, kā raksti saka, no tā miesas dzīvā ūdens straumes tecēs.” Un Viņš to sacīja par Garu, ko tiem būs dabūt, kas tic uz Viņu; jo Svētais Gars vēl nebija, tāpēc ka Jēzus vēl nebija apskaidrots. Tad daudz no ļaudīm šo vārdu dzirdēdami sacīja: “Šis patiesi ir pravietis.” Citi sacīja: “Viņš ir Kristus;” bet citi sacīja: “Vai Kristus nāks no Galilejas? Vai raksts nav sacījis, ka no Dāvida cilts un no Bētlemes pilsētiņas, kur Dāvids bija, Kristus nāks?” Tad šķelšanās cēlās starp ļaudīm Viņa dēļ. Bet kādi no tiem gribēja Viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie Viņa nepielika. Tad sulaiņi nāca pie augstiem priesteriem un farizejiem, un šie uz viņiem sacīja: “Kāpēc Viņu neesat atveduši?” Sulaiņi atbildēja: “Nemūžam cilvēks tā vēl nav runājis kā šis Cilvēks.” Tad farizeji tiem atbildēja: “Vai jūs arīdzan esat pievilti? Vai gan kāds no virsniekiem jeb no farizejiem uz Viņu ticējis? Bet šie ļaudis, kas bauslību neprot, ir nolādēti.” Nikodēms, kas naktī bija nācis pie Viņa, viens no tiem būdams, uz tiem sacīja: “Vai mūsu bauslība notiesā kādu cilvēku, ja tā iepriekš viņu nav uzklausījusi un nav dabūjusi zināt, ko viņš dara?” Tie atbildēja un uz to sacīja: “Vai tu arīdzan esi no Galilejas? Pārmeklē un raugi, ka no Galilejas neviens pravietis nav cēlies.” Un ikviens nogāja savā namā.