Jāņa 19:1-30

Dalīties

Jāņa 19:1-30 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika Viņu šaust. Un kareivji, nopinuši vainagu no ērkšķiem, uzlika Viņam to galvā un aplika Viņam purpura apmetni, nostājās Viņa priekšā un sacīja: "Esi sveicināts, Jūdu ķēniņ." Un tie Viņu sita vaigā. Tad Pilāts atkal izgāja ārā un saka viņiem: "Redziet, es Viņu vedu pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es nekādas vainas pie Viņa neatrodu." Tad Jēzus iznāca ārā ērkšķu vainagā un purpura apmetnī. Un Pilāts viņiem saka: "Redziet, kāds cilvēks!" Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu redzēja, tie brēca: "Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!" Pilāts viņiem saka: "Ņemiet jūs Viņu un sitiet krustā! Jo es pie Viņa vainas neatrodu!" Jūdi viņam atbildēja: "Mums ir savs likums, un pēc šī likuma Viņam jāmirst, jo Viņš Sevi darījis par Dieva Dēlu." Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās, iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum: "No kurienes Tu esi?" Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi. Tad Pilāts Viņam sacīja: "Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara Tevi atlaist un vara Tevi sist krustā?" Jēzus atbildēja: "Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielāks grēks." No šī brīža Pilāts meklēja Viņu atlaist. Bet jūdi brēca: "Ja tu Viņu atlaid, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par ķēniņu, saceļas pret ķeizaru!" Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdās soģa krēslā uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrejiski Gabata. Bija sataisāmā diena pirms Pashā, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: "Redziet, jūsu Ķēniņš!" Bet tie brēca: "Nost, nost ar To! Sit Viņu krustā!" Pilāts viņiem saka: "Vai lai es jūsu Ķēniņu situ krustā?" Augstie priesteri atbildēja: "Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!" Tad viņš To atdeva tiem, lai tie Viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu. Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu. Tur tie Viņu sita krustā un kopā ar Viņu divus citus, katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu. Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: JĒZUS NACARIETIS, JŪDU ĶĒNIŅŠ. Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija tuvu pie pilsētas; un rakstīts bija ebreju, romiešu un grieķu valodā. Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: "Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet kā Viņš sacījis: Es esmu Jūdu ķēniņš." Bet Pilāts atbildēja: "Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis." Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta, ņēma Viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat tie paņēma Viņa svārkus. Svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena gabala. Tad tie sacīja cits citam: "Tos nesadalīsim, bet metīsiem par tiem kauliņus, kam tie piederēs." Tā piepildījās raksti: tie Manas drēbes izdalījuši savā starpā un par Manu apģērbu metuši kauliņus. - Tā darīja kareivji. Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte, Viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, saka mātei: "Sieva, redzi, tavs dēls!" Pēc tam Viņš saka māceklim: "Redzi, tava māte!" No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis. Pēc tam, zinādams, ka viss ir pabeigts un lai piepildītu rakstus līdz galam, Jēzus sacīja: "Man slāpst!" Tur stāvēja trauks ar etiķi; tie uzsprauda sūkli ar etiķi uz īzapa stiebra un to pacēla pie Viņa mutes. Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: "Viss piepildīts!" Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.

Jāņa 19:1-30 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)

Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika viņu šaust. Un kareivji, nopinuši vainagu no ērkšķiem, uzlika viņam to galvā un aplika viņam purpura mēteli, Nostājās viņa priekšā un sacīja: „Esi sveicināts, jūdu ķēniņ.“ Un tie viņu sita vaigā. Tad Pilāts atķal izgāja ārā un saka viņiem: „Redziet, es viņu vedu pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es nekādas vainas pie viņa neatrodu.“ Tad Jēzus iznāca ārā, ērkšķu vainagā un purpura mētēlī. Un Pilāts viņiem saka: „Redziet, kāds cilvēks!“ Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu redzēja, tie brēca: „Sit viņu krustā, sit viņu krustā!“ Pilāts viņiem saka: „Ņemiet jūs viņu un sitiet krustā! Jo es pie viņa vainas neatrodu!“ Jūdi viņam atbildēja: „Mums ir savs likums, un pēc šī likuma viņam jāmirst, jo viņš sevi darījis par Dieva Dēlu.“ Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās, Iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum: „No kurienes tu esi?“ Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi. Tad Pilāts viņam sacīja: „Vai tu ar mani nerunā? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi atlaist un vara tevi sist krustā?“ Jēzus atbildēja: „Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas mani tev nodevis, ir lielāks grēks.“ No šī brīža Pilāts meklēja viņu atlaist. Bet jūdi brēca: „Ja tu viņu atlaidi, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par ķēniņu, saceļas pret ķeizaru!“ Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdas uz soģa krēsla uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrējiski Gabata. Bija sataisāmā diena priekš Lieldienām, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: „Redziet, jūsu ķēniņš!“ Bet tie brēca: „Nost, nost ar to! Sit viņu krustā!“ Pilāts viņiem saka: „Vai lai es jūsu ķēniņu situ krustā?“ Augstie priesteri atbildēja: „Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!“ Tad viņš to atdeva tiem, lai tie viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu. Un viņš, savukrustunesdams, gājauz tā saucamo pieres vietu, ebrējiski Golgātu. Tur tie viņu sita krustā un kopā ar viņu divus citus katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu. Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: „Jēzus Nacarietis, jūdu ķēniņš.“ So uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija tuvu pie pilsētas; un raksts bija ebrēju, romiešu un grieķu valodā. Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: „Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet, ka viņš sacījis: Es esmu jūdu ķēniņš.“ Bet Pilāts atbildēja: „Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.“ Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta, ņēma viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat tie paņēma viņa svārkus. Bet svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena gabala. Tad tie sacīja cits citam: „Tos nesadalīsim, bet metīsim par tiem kau-liņus, kam tie piederēs.“ Ta piepildījās raksti: „Tie manas drēbes izdalījuši savā starpā un par manu apģērbu metuši kauliņus.“ Tā darīja kareivji. Bet pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte, viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, ieraudzījis savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko viņš mīlēja, saka mātei: „Sieva, redzi, tavs dēls!“ Pēc tam viņš saka māceklim: „Redzi, tava māte!“ No tā brīža māceklis viņu ņēma pie Sevis. Pēc tam, zinādams, ka viss ir pabeigts un lai piepildītu rakstus līdz galam, Jēzus sacīja: „Man slāpst!“ Tur stāvēja trauks ar etiķi; tie uzsprauda sūkli ar etiķi uz izapa stiebra un to pacēla pie viņa: mutes. Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: „Viss piepildīts!“ Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.

Jāņa 19:1-30 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)

Tad Pilāts ņēma Jēzu un šaustīja Viņu. Un karavīri nopina ērkšķu kroni un to uzlika uz Viņa galvu un Tam apvilka purpura mēteli, Un sacīja: “Esi sveicināts, Tu Jūdu Ķēniņ!” un Viņam sita vaigā. Tad Pilāts atkal izgāja ārā un uz tiem saka: “Redziet, es jums To vedu ārā, lai jūs zināt, ka es nekādas vainas pie Tā neatrodu.” Tad Jēzus izgāja ārā, ērkšķu kroni un purpura drēbi nesdams, un Pilāts uz tiem saka: “Redziet, kāds Cilvēks!” Kad nu augstie priesteri un sulaiņi Viņu redzēja, tad tie brēca un sacīja: “Sit Viņu krustā!” Pilāts uz tiem saka: “Ņemiet jūs Viņu un sitiet Viņu krustā; jo es nekādas vainas pie Viņa neatrodu.” Tad Jūdi viņam atbildēja: “Mums ir bauslība, un pēc mūsu bauslības Viņam būs mirt; jo Viņš pats Sevi par Dieva Dēlu darījis.” Kad nu Pilāts šo vārdu dzirdēja, tad viņš vēl vairāk bijās, Un atkal iegāja tiesas namā un saka uz Jēzu: “No kurienes Tu esi?” Un Jēzus viņam nekā neatbildēja. Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu ar mani nerunā? Vai Tu nezini, ka man ir vara, Tevi krustā sist un vara, Tevi palaist?” Jēzus atbildēja: “Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes. Tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielākais grēks.” No tā brīža Pilāts meklēja viņu palaist. Bet Jūdi brēca un sacīja: “Ja tu Šo laidīsi vaļā, tad tu neesi ķeizara draugs. Jo kas pats ceļas par ķēniņu, tas ķeizaram pretinieks.” Kad nu Pilāts šo vārdu dzirdēja, tad viņš Jēzu izveda ārā un nosēdās uz soģa krēslu vietā, ko sauc par akmeņu bruģi, ebrejiski Gabbatu. Bet tā bija sataisāmā diena uz Pashā, ap sesto stundu. Un viņš uz Jūdiem saka: “Redziet, jūsu Ķēniņš!” Bet tie brēca: “Nost! Nost! Sit To krustā.” Pilāts uz tiem saka: “Vai man jūsu Ķēniņu būs sist krustā?” Augstie priesteri atbildēja: “Mums nav ķēniņa, tik vien ķeizars.” Tad viņš tiem To nodeva, ka To sistu krustā; un tie Jēzu ņēma un To aizveda. Un Viņš izgāja un nesa Savu krustu uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgatu. Tur tie Viņu sita krustā un līdz ar Viņu divus citus vienā un otrā pusē un Jēzu vidū. Un Pilāts rakstīja virsrakstu un to lika krusta galā, un tur bija rakstīts: JĒZUS NO NACARETES, JŪDU ĶĒNIŅŠ. Šo virsrakstu daudz Jūdu lasīja, jo vieta, kur Jēzus tapa krustā sists bija tuvu pie pilsētas. Un tas bija rakstīts ebrejiski, grieķiski un latīniski. Tad Jūdu augstie priesteri uz Pilātu sacīja: “Neraksti: Jūdu Ķēniņš, bet ka Viņš sacījis: Es esmu Jūdu Ķēniņš.” Pilāts atbildēja: “Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.” Kad nu karavīri Jēzu bija krustā situši, tad tie ņēma Viņa drēbes un lika četrās daļās, ikvienam karavīram vienu daļu, un arī svārkus. Bet svārki bija nešūti, no augšienes caur caurim austi. Tad tie savā starpā sacīja: “Tos nedalīsim, bet metīsim kauliņus par tiem, kam tie piederēs;” - ka raksti taptu piepildīti, kas saka: “Tie Manas drēbes ir izdalījuši savā starpā un kauliņus metuši par Maniem svārkiem.” Tāpēc karavīri to darīja. Bet tur pie krusta stāvēja Jēzus māte un Viņa mātes māsa Marija, Kleopa sieva, un Marija Magdalēna. Kad nu Jēzus Savu māti redzēja un mācekli, ko Viņš mīlēja, klāt stāvam, tad Viņš saka uz Savu māti: “Sieva, redzi, tavs dēls!” Pēc tam Viņš saka uz mācekli: “Redzi, tava māte!” Un tai pašā stundā tas māceklis to ņēma pie sevis! Pēc tam Jēzus zinādams, ka jau viss bija pabeigts, lai raksti taptu piepildīti, saka: “Man slāpst.” Bet tur stāvēja trauks, pilns etiķa. Un tie sūkli pildīja ar etiķi un to uzdūra īzapa stiebram un Viņam sniedza pie mutes. Kad nu Jēzus etiķi bija ņēmis, tad Viņš sacīja: “Tas ir piepildīts.” Un, galvu nokāris, Viņš izlaida garu.