JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 19
19
1Tad Pilāts ņēma Jēzu un lika viņu šaust.
2Un kareivji, nopinuši vainagu no ērkšķiem, uzlika viņam to galvā un aplika viņam purpura mēteli,
3Nostājās viņa priekšā un sacīja: „Esi sveicināts, jūdu ķēniņ.“ Un tie viņu sita vaigā.
4Tad Pilāts atķal izgāja ārā un saka viņiem: „Redziet, es viņu vedu pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es nekādas vainas pie viņa neatrodu.“
5Tad Jēzus iznāca ārā, ērkšķu vainagā un purpura mētēlī. Un Pilāts viņiem saka: „Redziet, kāds cilvēks!“
6Kad nu augstie priesteri un sulaiņi viņu redzēja, tie brēca: „Sit viņu krustā, sit viņu krustā!“ Pilāts viņiem saka: „Ņemiet jūs viņu un sitiet krustā! Jo es pie viņa vainas neatrodu!“
7Jūdi viņam atbildēja: „Mums ir savs likums, un pēc šī likuma viņam jāmirst, jo viņš sevi darījis par Dieva Dēlu.“
8Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās,
9Iegāja atkal savā pilī un saka Jēzum: „No kurienes tu esi?“ Bet Jēzus viņam nedeva nekādu atbildi.
10Tad Pilāts viņam sacīja: „Vai tu ar mani nerunā? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi atlaist un vara tevi sist krustā?“
11Jēzus atbildēja: „Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas mani tev nodevis, ir lielāks grēks.“
12No šī brīža Pilāts meklēja viņu atlaist. Bet jūdi brēca: „Ja tu viņu atlaidi, tu neesi ķeizara draugs! Katrs, kas pats sevi ceļ par ķēniņu, saceļas pret ķeizaru!“
13Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdas uz soģa krēsla uz laukuma, saukta akmeņu klāsts, ebrējiski Gabata.
14Bija sataisāmā diena priekš Lieldienām, ap sesto stundu. Un viņš saka jūdiem: „Redziet, jūsu ķēniņš!“
15Bet tie brēca: „Nost, nost ar to! Sit viņu krustā!“ Pilāts viņiem saka: „Vai lai es jūsu ķēniņu situ krustā?“ Augstie priesteri atbildēja: „Mums nav neviena ķēniņa kā vien ķeizars!“
16Tad viņš to atdeva tiem, lai tie viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu.
17Un viņš, savukrustunesdams, gājauz tā saucamo pieres vietu, ebrējiski Golgātu.
18Tur tie viņu sita krustā un kopā ar viņu divus citus katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu.
19Bet Pilāts lika taisīt uzrakstu un piestiprināt to pie krusta; tur bija rakstīts: „Jēzus Nacarietis, jūdu ķēniņš.“
20So uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, bija tuvu pie pilsētas; un raksts bija ebrēju, romiešu un grieķu valodā.
21Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: „Neraksti: Jūdu ķēniņš, bet, ka viņš sacījis: Es esmu jūdu ķēniņš.“
22Bet Pilāts atbildēja: „Ko esmu rakstījis, to esmu rakstījis.“
23Bet kareivji, piesituši Jēzu pie krusta, ņēma viņa drēbes un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai. Tāpat tie paņēma viņa svārkus. Bet svārki nebija šūti, bet izausti viscaur no viena gabala.
24Tad tie sacīja cits citam: „Tos nesadalīsim, bet metīsim par tiem kau-liņus, kam tie piederēs.“ Ta piepildījās raksti: „Tie manas drēbes izdalījuši savā starpā un par manu apģērbu metuši kauliņus.“ Tā darīja kareivji.
25Bet pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte, viņa mātes māsa, Marija, Klopas sieva, un Marija Magdalēna.
26Tad Jēzus, ieraudzījis savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko viņš mīlēja, saka mātei: „Sieva, redzi, tavs dēls!“
27Pēc tam viņš saka māceklim: „Redzi, tava māte!“ No tā brīža māceklis viņu ņēma pie Sevis.
28Pēc tam, zinādams, ka viss ir pabeigts un lai piepildītu rakstus līdz galam, Jēzus sacīja: „Man slāpst!“
29Tur stāvēja trauks ar etiķi; tie uzsprauda sūkli ar etiķi uz izapa stiebra un to pacēla pie viņa: mutes.
30Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: „Viss piepildīts!“ Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.
31Bet tā kā bija sataisāmā diena, un negribēdami, ka miesas pa sabatu paliktu pie krusta, —jo šī sabatdiena bija sevišķi liela—jūdi lūdza Pilātu, lai viņš tiem liktu satriekt lielus un tos noņemt.
32Tad kareivji nāca un satrieca pirmajam lielus, tāpat otram, kas kopā ar viņu bija krustā sists.
33Bet nonākot līdz Jēzum un redzot, ka viņš ir jau miris, tie viņa lielus nesatrieca,
34Bet viens no kareivjiem viņam iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.
35Un kas to redzējis, tas to ir apliecinājis, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka viņš runā patiesību, lai arī jūs ticētu.
36Jo tas notika, lai piepildītos raksti: „Nevienu kaulu viņam nebūs salauzt.“
37Un cita rakstu vieta atkal saka: „Viņi raudzīsies uz to, ko tie sadūruši.“
38Pēc tam Jāzeps no Arimatijas, kas bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem, lūdza Pilātu, lai tas atļautu noņemt Jēzus miesas; un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un noņēma viņa miesas.
39Bet arī Nikodēms nāca, kas kādreiz naktī pie viņa bija nācis, un atnesa svaidāmās zāles, maisījumu no mirrēm un aloes, kādas simts mārciņas.
40Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās autos kopā ar smaržvielām, pēc jūdu bēfu paražām.
41Bet tanī vietā, kur viņus bija krustā situši, bija dārzs un šinī dārzā jauna kapa vieta, kufā vēl neviens nebija glabāts.
42Tur tie ielika Jēzu jūdu sataisāmās dienas dēļ, jo kapa vieta bija tuvu.
Pašlaik izvēlēts:
JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 19: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.