Jeremijas 5:20-24
Jeremijas 5:20-24 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Sludiniet to Jēkaba namam, nesiet šo vēsti Jūdas zemei un sakiet: "Klausies jel, tu negudrā tauta, bez prāta, kam ir acis, bet kas neredz, kam ir ausis, bet kas tomēr nedzird! Mani jūs negribat bīties un Manā priekšā bijībā zemoties, saka Tas Kungs, tā priekšā, kas licis smiltis jūrai par paliekamu robežu, ko tā nepārkāps; lai gan tās viļņi plosās, tie tomēr nekā nespēj, lai gan tie krāc, tie tomēr neiet pāri robežai. Šai tautai ir ietiepīga un nepakļāvīga sirds; tie ir atkrituši un aizgājuši; tie nekad nav savā sirdī domājuši: bīsimies To Kungu, mūsu Dievu, kas mums dod lietu, agro un vēlo, katru savā laikā, kas ļauj ieturēt mums par svētību noliktās pļaujas laika nedēļas!
Jeremijas 5:20-24 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Sludiniet to Jēkaba namam, nesiet šo vēsti Jūdas zemei un sakiet; „Klausies jele, tu negudrā tauta, bez prāta, kam ir acis, bet kas neredz, kam ir ausis, bet kas tomēr nedzird! Mani jūs negribat bīties un manā priekšā bijībā zemoties“, —saka tas Kungs, —„tā, kas licis smiltis jūrai par paliekamu robežu, ko tā nepārkāps; lai gan tās viļņi plosās, tie tomēr nekā nespēj, lai tie gan krāc, tie tomēr neiet pāri robežai. Šai tautai ir ietiepīgs un pretestīgs raksturs, nepakļāvīga sirds; tie ir atkrituši un aizgājuši; Tie nekad nav savā sirdī domājuši: Bīsimies to Kungu, mūsu Dievu, kas mums dod lietu, agro un vēlo, katru savā laikā, kas ļauj ieturēt mums par svētību noliktās pļaujas laika nedēļas!
Jeremijas 5:20-24 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Sludiniet to Jēkaba namā, liekat to dzirdēt Jūdā un sakāt: Klausiet jel to, ģeķīgie un neprātīgie ļaudis, kam acis ir, un neredz, kam ausis ir, un nedzird. Vai jūs Mani negribat bīties? Saka Tas Kungs, vai Manā priekšā negribat drebēt? Es smiltis lieku jūrai par robežu, par mūžīgu robežu, ka par to nebūs iet pāri; jebšu viņas viļņi kust, tad tie tomēr nekā neiespēj, jebšu tie gan kauc, tad tie tomēr pār to neiet pāri. Bet šiem ļaudīm ir bezdievīga un stūrgalvīga sirds, tie atkāpjas un aiziet, Un nesaka savā sirdī: lai jel bīstamies To Kungu, savu Dievu, kas mums dod lietu agri un vēlu - savā laikā, kas mums pasargā pļaujamā laika noliktās nedēļas.