JEREMIJAS 5
5
1Eita un pastaigājiet pa Jeruzālemes ielām, palūkojiet, apjautājieties un pameklējiet, vai jūs tur atradīsit kādu, kas dara pēc taisnības, ir uzticīgs un patiess un domā par ticību: tad Es tai piedošu!
2Un jebšu tie ari apliecina sacīdami: „Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo!“ —tie zvēr nepatiesi.
3Ak Kungs! Vai Tavas acis neraugās uz uzticību un patiesību? Tu tos gan siti, bet tie nejūt sāpes; Tu tos bargi pārmācīji, bet tie nelabojas; tie apcietinājuši savu pieri vairāk nekā akmeni un negrib atgriezties.
4Tad es domāju: „Tādi ir tikai mazie nabaga ļaudis, tie ir neprātīgi, jo tie nepazīst tā Kunga ceļus un sava Dieva prasības un savus pienākumus pret Dievu.
5Es iešu pie lielajiem un runāšu ar tiem; tie taču pazīs tā Kunga ceļu, sava Dieva prasības un savus pienākumus pret Dievu.“ Bet taisni tie visi ir šo jūgu nokratījuši un savas saites sarāvuši!
6Tādēļ tos plēsis lauva, kas nāk no meža, tuksneša vilki tos nomāks, pardelis glūnēs uz viņiem pilsētu priekšā, tas saplosīs visus, kas no turienes izies laukā. Jo daudz ir viņu grēku, un viņu pārkāpumi ir visai dažādi; arī viņi paši paliek joprojām iecietinājušies savā nepaklausībā.
7„Kāpēc Es to tev lai piedodu? Tavi bērni ir Mani atstājuši un zvēr pie dievekļiem, kas nav dievi. Kaut gan Es esmu viņus paēdinājis, tie pārkāpj laulību un skrien netiklības namā.
8Kā iekarsuši ērzeļi tie blandās apkārt, un ikviens zviedz pēc sava tuvāka sievas.
9Vai Es to lai nesodītu?“ —saka tas Kungs, —„jeb vai Es to tādai tautai kā šī lai nepiemeklētu dusmās?“
10Kāpiet uz tās mūriem un graujiet tos, bet nesagraujiet tos pavisam! Nogrieziet tās vīnogu stīgas, jo tās nepieder vairs tam Kungam.
11„Israēla nams un Jūdas nams palikuši Man pavisam neuzticīgi un rīkojušies pret Mani necienīgi!“ —saka tas Kungs.
12Tie aizliedza to Kungu un sacīja: „Viņš nav nekas! Mums nekas ļauns nenotiks, mēs neredzēsim ne zobena, ne bada!
13Arī pravieši runā vējā, tā Kunga vārds nav pie viņiem. Lai viņiem vēja liktenis!“
14Tādēļ arī saka tas Kungs Dievs Cebaots: „Tāpēc, ka jūs šādu vārdu sludināt, Es likšu savus vārdus kā uguni tavā mutē un šo tautu padarīšu par malku, ka tā to aprīs!
15Redzi, Es atvedīšu un iecelšu pār jums, Israēla nams, tautu no tālienes!“ —saka tas Kungs, —„stipru tautu, kuras valoda tev ir sveša, un tu nesaproti, ko tā runā.
16Tās bultu maksts ir kā atvērts kaps, tie visi ir varonīgi karotāji.
17Tā apēdīs tavu ražu un tavu maizi; tā iedzīs nāvē tavus dēlus un tavas meitas, aprīs tavus vēršus un sīklopus, noplūks kailu tavu vīna un tavu vīģes koku; tavas stiprās pilsētas, uz kurām tu paļāvies, tā izpostīs ar zobenu.
18Bet ari tanīs dienās,“ —saka tas Kungs, —„Es negribu jūs pavisam iznīcināt.
19Un kad jūs jautāsit; Kādēļ tas Kungs, mūsu Dievs, mums to visu darījis? tad atbildiet tiem: Kā jūs Mani atstājuši un kalpojuši svešiem dieviem savā zemē, tā jūs kalposit svešiem tādā zemē, kas jums nepieder!“
20Sludiniet to Jēkaba namam, nesiet šo vēsti Jūdas zemei un sakiet;
21„Klausies jele, tu negudrā tauta, bez prāta, kam ir acis, bet kas neredz, kam ir ausis, bet kas tomēr nedzird!
22Mani jūs negribat bīties un manā priekšā bijībā zemoties“, —saka tas Kungs, —„tā, kas licis smiltis jūrai par paliekamu robežu, ko tā nepārkāps; lai gan tās viļņi plosās, tie tomēr nekā nespēj, lai tie gan krāc, tie tomēr neiet pāri robežai.
23Šai tautai ir ietiepīgs un pretestīgs raksturs, nepakļāvīga sirds; tie ir atkrituši un aizgājuši;
24Tie nekad nav savā sirdī domājuši: Bīsimies to Kungu, mūsu Dievu, kas mums dod lietu, agro un vēlo, katru savā laikā, kas ļauj ieturēt mums par svētību noliktās pļaujas laika nedēļas!
25Jūsu noziegumi to aizkavēja, un jūsu grēki laupīja jums svētību.
26Jo manas tautas vidū ir bezdievji, kas slepus uzglūn citiem, zagdamies kā putnu ķērēji; viņi izliek valgus un gūsta cilvēkus.
27Kā putnu sprosts pildās ar putniem, tā pildās viņu nami ar netaisnu mantu; tā tie kļuvuši lieli un bagāti.
28Tie ir kļuvuši apaļi un trekni, viņu nelietība iet pāri par mēru, tie neturas pie taisnības, tie neiestājas par bāriņu lietām, lai tiem palīdzētu vajadzībā, un neizdod nabagiem viņu tiesu.
29Vai Es to lai nesodītu?“ —saka tas Kungs, „jeb vai Es lai neatriebtos dusmās tādai tautai?“
30Briesmīgas un negantas lietas notiek šai zemē:
31Pravieši sludina melus, un prie-steri iet ar tiem roku rokā, un manai tautai tas patīk! Bet ko tad jūs darīsit, kad viss ies uz beigām?
Pašlaik izvēlēts:
JEREMIJAS 5: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.