Soģu 7:7-22
Soģu 7:7-22 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Tas Kungs sacīja Gideonam: "Ar šiem trīs simti vīriem, kas lakuši, Es jūs gribu izglābt, un Es nodošu Midiānu tavā rokā; tāpēc atlaid visu pārējo tautu, ikviens lai iet uz savu dzīves vietu." Un viņi ņēma savu ceļamaizi un arī savas taures, bet visus pārējos Israēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu telti, bet paturēja sev tikai šos trīs simti vīrus. Bet Midiāna nometne atradās zem viņa ielejā. Un tanī naktī notika, ka Tas Kungs ar viņu runāja un viņam sacīja: "Celies, trauc lejup, jo Es esmu viņus nodevis tavā rokā. Bet, ja tu bīsties viens pats noiet lejā nometnē, tad ej tu un tavs puisis Pura. Tad tu dzirdēsi, ko tie runā, un pēc tam tavas rokas kļūs stipras un tu dosies lejā pret nometni." Tad viņš nogāja ar savu puisi Puru līdz pirmajiem apbruņotiem sargiem nometnes malā. Un midiānieši un amalekieši, kā arī visi austrumu vīri bija saplūduši ielejā tik lielā skaitā kā siseņu bari, un to kamieļu pulki nebija saskaitāmi, tik daudz kā smiltis jūras malā. Kad Gideons tur nonāca, tad redzi, viens vīrs stāstīja savam biedram sapni un sacīja: "Raugi, es nesen redzēju sapni: labi cepts miežu plācenis ieripoja midiāniešu nometnē, atvēlās līdz teltij un to tā ķēra, ka tā krita un apgāzās pavisam otrādi, un tā telts sakrita." Tad viņa biedrs atbildēja: "Tas nenozīmē neko citu kā israēlieša Gideona, Joasa dēla, zobenu. Dievs ir nodevis midiāniešus un visu mūsu nometni viņa rokā." Kad Gideons dzirdēja sapņa stāstījumu un tā izskaidrojumu, tad viņš pateikdamies krita uz sava vaiga pie zemes, atgriezās atpakaļ Israēla nometnē un sacīja: "Celieties, jo Tas Kungs Midiāna nometni ir nodevis jūsu rokā!" Un viņš sadalīja tos trīs simti vīrus trijās vienībās ar vadītājiem un deva visiem taures un tukšas krūzes rokā līdz ar lāpām šajās tukšajās krūzēs. Un viņš tiem sacīja: "Skatieties uz mani un tā arī dariet! Un redzi, kad es nonākšu pie nometnes malas - kā es darīšu, tā dariet arī jūs! Kad es taurēšu - es un visi, kas ir pie manis, tad arī jūs pūtiet taures apkārt ap visu nometni un sauciet: Tam Kungam un Gideonam!" Tad Gideons ar simts vīriem, kas bija kopā ar viņu, nonāca nometnes malā nakts vidējās sardzes maiņas iesākumā, un midiānieši bija tikko kā pabeiguši novietot sargus, kad israēlieši pūta taures un sadauzīja traukus, kas tiem bija rokās. Un tā trīs simti izlasītu vīru pūta taures un sadauzīja traukus, savā kreisajā rokā viņi stingri turēja lāpas un savā labajā rokā taures, lai pūstu, un kliedza: "Tam Kungam un Gideonam - zobens!" Un tie palika stāvot, ikviens savā vietā visapkārt nometnei. Tad viss karaspēks nometnē sakustējās, sacēla troksni un metās bēgt, jo, kad trīs simti vīru pūta taures, tad Tas Kungs vērsa viena zobenu pret otra zobenu pa visu nometni, un tie bēga līdz Bet-Sitai uz Cereras pusi līdz Abel-Meholas krastmalai pie Tabatas.
Soģu 7:7-22 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un tas Kungs sacīja Gideonam: „Ar šiem trīs simts vīriem, kas lakuši, Es jūs gribu izglābt, un Es nodošu Midianu tavā rokā; tāpēc atlaid visu pārējo tautu, ikviens lai iet uz savu dzīves vietu!“ Un viņi paņēma savu ceļa pārtiku un arī savas taures, bet visus pārējos Israēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu telti, bet paturēja sev tikai šos trīs simts vīrus. Bet Midiana nometne atradās zem viņa ielejā. Un tanī naktī notika, ka tas Kungs ar viņu runāja un viņam sacīja: „Celies, trauc lejup, jo Es esmu viņus nodevis tavā rokā. Bet ja tu bīsties viens pats noiet lejā nometnē, tad eji tu un tavs puisis Pura. Tad tu dzirdēsi, ko tie runā, un pēc tam tavas rokas kļūs stipras, un tu dosies lejā pret nometni.“ Tad viņš nogāja ar savu puisi Puru līdz pirmajiem apbruņotiem sargiem nometnes malā. Un midianieši un amalekieši, kā ari visi austrumnieku dēli bija saplūduši ielejā tik lielā skaitā kā siseņu bari, un to kamieļu pulki nemaz nebija saskaitāmi, —tādā vairumā kā smiltis jūras krastmalā. Kad nu Gideons tur nonāca, tad, —redzi, viens vīrs stāstīja savam biedram sapni un sacīja: „Raugi, es nesen redzēju sapni: labi cepts miežu maizes klaips ieripoja midianiešu nometnē, atvēlās līdz teltij un to tā ķēra, ka tā krita un apgāzās pavisam apkārt otrādi—augšgals apakšā, un apakšgals augšā, un tā tā gulēja pie zemes.“ Tad viņa biedrs atbildēja: „Tas nenozīmē neko citu kā israēlieša Gideona, Joasa dēla, zobenu! Dievs ir nodevis midianiešus un visu mūsu nometni viņa rokā!“ Kad nu Gideons dzirdēja sapņa izstāstījumu un tā izskaidrošjumu, tad viņš pateikdamies nokrita ar savu vaigū pie zemes, atgriezās atpakaļ Israēla nometnē un sacīja: „Celieties, jo tas Kungs Midiana nometni ir nodevis jūsu rokā!“ Un viņš sadalīja tos trīs simts vīrus trijās vienībās ar vadītājiem un deva visiem taures un tukšas krūzes rokā līdz ar lāpām šajās tukšajās krūzēs. Un viņš tiem sacīja: „Skataities uz mani un tā arī dariet! Un redzi, kad es nonākšu pie nometnes malas, —kā es darīšu, tā dariet arī jūs! Kad es taurēšu, —es, un visi, kas ir pie manis, tad arī jūs pūtiet taures apkārt ap visu nometni un sauciet: „Tam Kungam un Gideonam!“ Tad Gideons ar simts vīriem, kas bija kopā ar viņu, nonāca nometnes malā nakts vidējās sardzes maiņas iesākumā, un midianieši bija tikko kā pabeiguši novietot sargus, kad israēlieši pūta taures un sadauzīja traukus, kas tiem bija rokās. Un tā trīs simti izlasītu vīru pūta taures un sadauzīja traukus, pie kam savā kreisajā rokā viņi stingri turēja lāpas un savā labajā rokā taures, lai pūstu, un kliedza: „Tam Kungam un Gideonam—zobens!“ Un tie palika stāvot, ikviens savā vietā, visapkārt nometnei. Tad viss karaspēks nometnē sakustējās, sacēla troksni un metās bēgt, Jo kad trīs simti viru pūta taures, tad pats tas Kungs vērsa viena zobenu pret otra zobenu pa visu nometni, un tie bēga līdz Bet-ha-Sitai uz Cereras pusi līdz Abel-Meholas krastmalai pie Tabatas.
Soģu 7:7-22 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: caur šiem trīs simti vīriem, kas lakuši, Es jūs izpestīšu un nodošu Midiāniešus tavā rokā; tāpēc atlaid visus citus ļaudis, ikvienu uz savu vietu. Un ļaudis ņēma savu maizi savā rokā un savas taures, bet visus citus Israēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu dzīvokli, un trīs simti vīrus viņš paturēja, un Midiāniešu karaspēks viņam bija ielejas pusē. Un notika tanī naktī, ka Tas Kungs uz viņu sacīja: celies, noej uz nometni, jo Es to esmu devis tavā rokā. Bet ja tev ir bail noiet, tad noej uz nometni tu un Purus, tavs puisis, Tad tu dzirdēsi, ko tie runā, un pēc tam tavas rokas stiprināsies, un tu celsies pret nometni. Tad viņš nogāja ar Puru, savu puisi, pie pirmiem apbruņotiem, kas bija nometnē. Un Midiānieši un Amalekieši un visi austruma bērni gulēja ielejā kā siseņu pulks, un viņu kamieļu pulku nevarēja skaitīt, kā smiltis jūrmalā. Kad nu Gideons nonāca, redzi, tur viens savam biedram stāstīja sapni un sacīja: redzi, es esmu sapni redzējis, un redzi, cepta miežu maize vēlās Midiāniešu nometnē un atnāca līdz pat teltij un to sita, ka tā krita, un to pavisam apgāza, un telts gulēja (pie zemes). Tad viņa biedrs atbildēja un sacīja: tas nav nekas cits, kā Gideona, Joasa dēla, tā Israēlieša, zobens; Dievs Midiāniešus un visu šo nometni devis viņa rokā. Un kad Gideons dzirdēja šā sapņa stāstīšanu un izskaidrošanu, tad viņš pielūdza Dievu, griezās atpakaļ uz Israēla nometni un sacīja: ceļaties, jo Tas Kungs Midiāniešu karaspēku devis jūsu rokās. Un viņš dalīja trīs simti vīrus trijos pulkos, un deva visiem taures un tukšas krūzes rokā un lāpas krūzēs. Un viņš uz tiem sacīja: skatāties uz mani un tā dariet; un redzi, kad es nākšu pie nometnes malas, tad dariet jūs tā, kā es daru. Kad es taurēšu, es un visi, kas pie manis, tad jums arīdzan būs taurēt ap visu nometni un saukt: Tā Kunga un Gideona (zobens)! Tad Gideons un simts vīri ar viņu nāca pie nometnes malas ap nakts vidu, kad nule sargi bija mainīti, un tie pūta taurēs un sadauzīja tās krūzes savās rokās. Tā trīs pulki pūta taures un sadauzīja krūzes un turēja ar kreiso roku lāpas un savā labajā rokā taures un pūta un kliedza: Tā Kunga un Gideona zobens. Un tie stāvēja ikviens savā vietā ap nometni. Tad viss karaspēks sāka skriet un tie brēca un bēga. Jo kad trīs simti vīru taures pūta, tad Tas Kungs grieza viena zobenu pret otru visā nometnē, un karaspēks bēga līdz BetŠitai uz Careratas pusi, līdz AbelMeholas robežai pie Tābatas.