Soģu 7:7-22

Un Tas Kungs sacīja uz Gideonu: caur šiem trīs simti vīriem, kas lakuši, Es jūs izpestīšu un nodošu Midiāniešus tavā rokā; tāpēc atlaid visus citus ļaudis, ikvienu uz savu vietu. Un ļaudis ņēma savu maizi savā rokā un savas taures, bet visus citus Israēla vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu dzīvokli, un trīs simti vīrus viņš paturēja, un Midiāniešu karaspēks viņam bija ielejas pusē. Un notika tanī naktī, ka Tas Kungs uz viņu sacīja: celies, noej uz nometni, jo Es to esmu devis tavā rokā. Bet ja tev ir bail noiet, tad noej uz nometni tu un Purus, tavs puisis, Tad tu dzirdēsi, ko tie runā, un pēc tam tavas rokas stiprināsies, un tu celsies pret nometni. Tad viņš nogāja ar Puru, savu puisi, pie pirmiem apbruņotiem, kas bija nometnē. Un Midiānieši un Amalekieši un visi austruma bērni gulēja ielejā kā siseņu pulks, un viņu kamieļu pulku nevarēja skaitīt, kā smiltis jūrmalā. Kad nu Gideons nonāca, redzi, tur viens savam biedram stāstīja sapni un sacīja: redzi, es esmu sapni redzējis, un redzi, cepta miežu maize vēlās Midiāniešu nometnē un atnāca līdz pat teltij un to sita, ka tā krita, un to pavisam apgāza, un telts gulēja (pie zemes). Tad viņa biedrs atbildēja un sacīja: tas nav nekas cits, kā Gideona, Joasa dēla, tā Israēlieša, zobens; Dievs Midiāniešus un visu šo nometni devis viņa rokā. Un kad Gideons dzirdēja šā sapņa stāstīšanu un izskaidrošanu, tad viņš pielūdza Dievu, griezās atpakaļ uz Israēla nometni un sacīja: ceļaties, jo Tas Kungs Midiāniešu karaspēku devis jūsu rokās. Un viņš dalīja trīs simti vīrus trijos pulkos, un deva visiem taures un tukšas krūzes rokā un lāpas krūzēs. Un viņš uz tiem sacīja: skatāties uz mani un tā dariet; un redzi, kad es nākšu pie nometnes malas, tad dariet jūs tā, kā es daru. Kad es taurēšu, es un visi, kas pie manis, tad jums arīdzan būs taurēt ap visu nometni un saukt: Tā Kunga un Gideona (zobens)! Tad Gideons un simts vīri ar viņu nāca pie nometnes malas ap nakts vidu, kad nule sargi bija mainīti, un tie pūta taurēs un sadauzīja tās krūzes savās rokās. Tā trīs pulki pūta taures un sadauzīja krūzes un turēja ar kreiso roku lāpas un savā labajā rokā taures un pūta un kliedza: Tā Kunga un Gideona zobens. Un tie stāvēja ikviens savā vietā ap nometni. Tad viss karaspēks sāka skriet un tie brēca un bēga. Jo kad trīs simti vīru taures pūta, tad Tas Kungs grieza viena zobenu pret otru visā nometnē, un karaspēks bēga līdz BetŠitai uz Careratas pusi, līdz AbelMeholas robežai pie Tābatas.