Jesajas 49:8-16
Jesajas 49:8-16 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un vēl saka Tas Kungs: "Es tevi paklausīju žēlastības laikā un tev palīdzēju pestīšanas dienā; Es tevi pasargāšu un celšu tevi tautai par derību, lai atjaunotu kārtību zemē, lai ikviens saņemtu savu izpostīto mantas tiesu un lai sacītu cietumniekiem: nāciet laukā! - bet tiem, kas sēd tumsā: nāciet gaismā! - Tie atradīs ganības jau ceļmalā un visās augstās tukšās vietās. Tie neizsalks un neizslāps, tos nespiedīs ne karstums, ne saules svelme, jo viņu apžēlotājs tos vadīs, tos vedīs pie ūdens avotiem un atspirdzinās. Visi Mani kalni kļūs par ceļiem, un visi Mani ceļi būs līdzeni. Redzi, vieni nāks no tālienes, otri no ziemeļiem un vakariem un vēl citi no jūras un Sinimas zemes." Gavilējiet, debesis, priecājies, zeme, un līksmojiet, jūs kalni! Jo Tas Kungs ir iepriecinājis Savu tautu un apžēlojies par nelaimīgajiem. Bet Ciāna žēlojas: Tas Kungs mani ir atstājis, Tas Kungs mani ir aizmirsis! Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.
Jesajas 49:8-16 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tā saka vēl tas Kungs: „Es tevi paklausīju žēlastības laikā un tev palī-dzēju svētības dienā; Es tevi pasargāju un padarīju tevi par tautas apvienības iemiesotāju, lai atjaunotu kārtību zemē, lai ikviens saņemtu savu izpostīto mantas tiesu Un lai sacītu cietumniekiem: Nāciet laukā! —bet tiem, kas sēd tumsā: Nāciet gaismā! —Tie atradīs ganības jau ceļmalā un visās augstās tukšās vietās. Tie neizsalks un neizslāps, tos nespiedīs ne karstums, ne saules svelme, jo viņu apžēlotājs tos vadīs, tos vedīs pie ūdens avotiem un atspirdzinās. Visi mani kalni kļūs par ceļiem, un visi mani ceļi būs līdzeni. Redzi, vieni nāks no tālienes, otri no ziemeļiem un vakariem un vēl citi no jūras un Sinimas zemes“. Gavilējiet, debesis, priecājies, zeme, un līksmojiet, jūs kalni! Jo tas Kungs ir iepriecinājis savu tautu un apžēlojies par nelaimīgajiem. Bet Ciāna žēlojas: „Tas Kungs mani ir atstājis, tas Kungs mani ir aizmirsis!“ Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu. Redzi, abu savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mufi ir vienmēr manā priekšā.
Jesajas 49:8-16 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tā saka Tas Kungs: Es tevi esmu paklausījis labā pieņēmīgā laikā, un tev esmu palīdzējis pestīšanas dienā. Un Es tevi pasargāšu un tevi iecelšu tautai par derību, zemi uztaisīt, ka ikviens iemanto savu postīto daļu, Un sacīt uz tiem, kas cietumā: ejat ārā! Uz tiem, kas tumsā: nāciet gaismā! Tie ganīsies ceļmalā un ganība tiem būs visās augstās vietās. Tie neizsalks, nedz izslāps, tos arī nespiedīs ne karstums, ne saule; jo viņu apžēlotājs tos vadīs un tos vedīs lēniņām pie ūdens avotiem. Un Es darīšu visus Savus kalnus par ceļu, un Mani lielceļi taps paaugstināti. Redzi, šie nāks no tālienes, un redzi, šie no ziemeļa puses un no jūras, un šie no Sinimas zemes. Gavilējat, debesis, un priecājies, zeme, sākat gavilēt, kalni, jo Tas Kungs iepriecina Savus ļaudis un apžēlojās par Saviem bēdīgiem. Bet Ciāna saka: Tas Kungs mani atstājis, un Tas Kungs mani aizmirsis. Vai sieva var aizmirst savu zīdāmo bērnu, neapžēlodamās par savu miesīgo dēlu? Un jebšu viņa to aizmirstu, tomēr Es tevi neaizmirsīšu! Redzi, Savās rokās Es tevi esmu rakstījis, tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.