Jesaja 49
49
Dieva kalpa godība un Israēla pestīšana.
1Klausāties uz mani, salas, un ņemiet vērā, tauta no tālienes: Tas Kungs mani aicinājis no mātes miesām, Viņš manu vārdu minējis, kad es vēl biju mātes miesās. #41:1, 43:1, 45:3-4. 2Un Viņš manu muti darījis kā asu zobenu, Savas rokas ēnā Viņš mani apslēpis. Viņš mani iecēlis par spožu bultu un glabājis Savā bultu makā. #51:16. 2Ķēn 13:17. Efe 6:17. Parād 1:16. 3Un Viņš uz mani sacījis: tu esi Mans kalps, Israēl, pie kā Es pagodināšos. #44:23. 4Bet es sacīju: es esmu velti strādājis, es savu spēku esmu tērējis par neko un velti; tomēr mana tiesa ir pie Tā Kunga un mana alga pie mana Dieva. 5Un nu saka Tas Kungs, kas no mātes miesām mani darījis Sev par kalpu, Jēkabu atkal atvest pie Viņa un Israēli pie Viņa sapulcināt - un es esmu pagodināts Tā Kunga acīs, un mans Dievs ir mans stiprums. 6Viņš saka: tas ir maz, ka tu esi Mans kalps, uztaisīt Jēkaba ciltis un atkal atvest Israēla izsargātos; bet Es tevi arī pagāniem esmu iecēlis par gaismu, ka tu esi Mana pestīšana līdz pasaules galiem. #42:6, 60:3. Lūk 2:32. Ap.darb 13:47. 7Tā saka Tas Kungs, Israēla Pestītājs, viņa Svētais, uz to, kam dvēsele top nicināta, ko ļaudis tur par negantību, kas varas darītājiem par kalpu. Ķēniņi redzēs un pacelsies, lielkungi metīsies zemē Tā Kunga dēļ, kas ir uzticīgs, Israēla Svētā dēļ, kas tevi izredzējis. #48:17, 49:23, 52:15. 8Tā saka Tas Kungs: Es tevi esmu paklausījis labā pieņēmīgā laikā, un tev esmu palīdzējis pestīšanas dienā. Un Es tevi pasargāšu un tevi iecelšu tautai par derību, zemi uztaisīt, ka ikviens iemanto savu postīto daļu, #42:6. 5Moz 1:38. Dāv.dz 69:13. 2Kor 6:2. 9Un sacīt uz tiem, kas cietumā: ejat ārā! Uz tiem, kas tumsā: nāciet gaismā! Tie ganīsies ceļmalā un ganība tiem būs visās augstās vietās. #42:6-7, 52:2. 10Tie neizsalks, nedz izslāps, tos arī nespiedīs ne karstums, ne saule; jo viņu apžēlotājs tos vadīs un tos vedīs lēniņām pie ūdens avotiem. #48:21, 54:10. Dāv.dz 23:2, 121:6. Parād 7:16. 11Un Es darīšu visus Savus kalnus par ceļu, un Mani lielceļi taps paaugstināti. #40:4. 12Redzi, šie nāks no tālienes, un redzi, šie no ziemeļa puses un no jūras, un šie no Sinimas zemes. #Dāv.dz 107:3. Mat 8:11. Eceh 30:15. 13Gavilējat, debesis, un priecājies, zeme, sākat gavilēt, kalni, jo Tas Kungs iepriecina Savus ļaudis un apžēlojās par Saviem bēdīgiem. #44:23, 52:9. 14Bet Ciāna saka: Tas Kungs mani atstājis, un Tas Kungs mani aizmirsis. #40:27. Dāv.dz 13:1. 15Vai sieva var aizmirst savu zīdāmo bērnu, neapžēlodamās par savu miesīgo dēlu? Un jebšu viņa to aizmirstu, tomēr Es tevi neaizmirsīšu! #1Ķēn 3:26. Jer 31:20. 16Redzi, Savās rokās Es tevi esmu rakstījis, tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā. #2Moz 13:9. Dāv.dz 48:12-13. 17Tavi bērni steigsies šurp, bet tavi postītāji un izdeldētāji ies projām no tevis. #1Moz 30:3. 18Pacel savas acis visapkārt, un redzi: visi šie sapulcinājās un nāk pie tevis. Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, tu tapsi ar visiem šiem apģērbta tā kā ar glītumu un apjozīsies ar tiem kā līgava, #60:4, 61:10. 19Jo tava aplaupītā, iztukšotā, nopostītā zeme tev nu taps par šauru tik daudz iedzīvotāju dēļ, un tavi aprijēji atkāpsies tālu no tevis. 20Tad bērni, kas bija zuduši#49:20 GL1- Tad sacīs tie bērni* (pēc taviem pirmiem) zudušiem(bērniem) - * Tā Jūdu draudze top vienai sievai līdzināta, kas Dievam bērnus dzemdēja, kamēr tā nu iekš ticības uz Kristu paliek, uz ko bauslība viņu radīja, tad palika viņa Dievam, bet kad tā atkāpās, tad deva Dievs viņai vienu šķiršanās grāmatu, ka viņas bērni tapa zaudēti, un Dievs pieņēma sev bērnus no pagāniem, kas caur Kristus un apustuļu mācību viņas klēpī dzemdināti un viņas bērni nosaukti tapa. , sacīs tavā ausī: tā vieta man ir šaura; ej tālāk, ka es varu dzīvot. #54:1. 2Ķēn 6:1. 21Bet tu sacīsi savā sirdī: kas man šos dzemdinājis, jo es biju bez bērniem, vientule, es biju cietumā vesta un atstumta; kas tad šos man ir uzaudzinājis? Redzi, es biju atstāta viena, kur tad šie bija? 22Tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es pacelšu Savu roku uz pagāniem un izcelšu tautām Savu karogu, tad tie tavus dēlus atnesīs klēpī, un tavas meitas nesīs uz kamiešiem. #11:12. 23Un ķēniņi būs tavi audzinātāji un viņu ķēniņienes tavas zīdītājas. Tie metīsies uz vaigu zemē tavā priekšā un laizīs tavu kāju pīšļus. Tad tu manīsi, ka Es esmu Tas Kungs, pie kā netop kaunā, kas uz Mani cerē. #40:31, 60:14, 60:16. Dāv.dz 25:3, 72:9. Rom 5:5. 24Vai gan varenam var atņemt laupījumu? Jeb vai taisni var izsprukt no viņa cietuma? #Mat 12:29. Lūk 11:22. 25Bet nu Tas Kungs tā saka: tiešām, cietumnieki varenajam taps atņemti, un laupījums izspruks varas darītājam; jo taviem pretiniekiem Es stāšos pretī, un tavus bērnus Es izpestīšu. #Dāv.dz 35:1, 68:19. Kol 2:20. 26Un tavus spaidītājus Es ēdināšu ar viņu pašu miesām, un tie piedzersies no savām pašu asinīm kā no salda vīna, un visa miesa manīs, ka Es esmu Tas Kungs, tavs Pestītājs un tavs izglābējs, Jēkaba Varenais. #9:20, 51:23. 1Moz 49:24. Eceh 21:5.
Pašlaik izvēlēts:
Jesaja 49: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)