Jesajas 41:1-13
Jesajas 41:1-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Klusēdamas uzklausiet Mani, jūs jūras zemes un salas, un tautas lai ņemas jaunu spēku, lai tās nāk un runā, tad iesim kopā tiesāties! Kas ir no austrumiem to vīru saucis, kam taisnība un uzvara seko, kur vien viņš staigā? Kas nodevis tautas viņa varā, ka viņš valda pār ķēniņiem? Tie padoti viņa zobenam kā pīšļi un viņa stopam kā izpurinātas pelavas. Viņš tos vajā, vajā pats neskarts un neaiztikts, nepieskardamies savai tekai ar savām kājām. Kas to ir darījis un to veicis? Tas, kas cilvēku ciltis aicinājis esamībā no iesākuma, Es esmu Tas Kungs, kas esmu pirmais bijis un arī ar pēdējiem esmu vēl tas pats. - Jūras salas to redzēja un izbijās, zemes gali drebēja. Tie nāca un tuvojās. Cits citam palīdzēja, un ikviens sacīja savam brālim: esi stiprs! Kalējs drošināja sudrabkali, un, kas ar āmuru strādā, teica smagā vesera cilātājam: metinājums būs labs! - Tad viņš to pienagloja, lai tas nekustas. Bet tu, Israēl, Mans kalps, tu Jēkab, ko Es izredzēju, Mana mīļā Ābrahāma dzimums un atvase, ko Es vadīju no zemes galiem un aicināju no tālajām zemes robežām un malām un teicu: "Tu esi Mans kalps, Es tevi izredzēju un neesmu atmetis." Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku! Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs visi, kas pret tevi iedegas naidā un dusmās; iznīks un ies bojā visi, kas meklē nesaskaņas ar tevi. Tu tos meklēsi, bet vairs neatradīsi, kas ar tevi bija ienaidā; tie visi iznīks, kas karoja ar tevi. Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: "Nebīsties, Es tev palīdzu!"
Jesajas 41:1-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Klusēdamas uzklausiet Mani, jūs jūpas zemes un salas, un tautas lai ņemas jaunu spēku, lai tās nāk un runā, tad iesim kopā tiesāties! Kas ir no austrumiem to vīru saucis, kam taisnība un uzvara seko, kur vien viņš staigā? Kas nodevis tautas viņa varā, ka viņš valda pār ķēniņiem; tie padoti viņa zobenam kā pīšļi un viņa stopam kā izpurinātas pelavas? Ka viņš tos vajā, vajā pats neskarts un neaiztikts, nepieskardamies savai tekai ar savām kājām. Kas to ir darījis un to veicis? Es esmu tas, kas cilvēku ciltis aicināja esamībā no iesākuma, Es esmu tas Kungs, kas esmu pirmais bijis un arī ar pēdējiem esmu vēl joprojām tas pats. — Jūras salas to redzēja un izbijās, zemes gali drebēja. Tie nāca un tuvojās. Cits citam palīdzēja, un ikviens sacīja savam brālim: „Esi stiprs!“ Kalējs drošināja sudrabkali, un, kas ar kaukli (āmuru) strādā, teica smagā vesera cilātājam: „Metinājums būs labs!“ —Tad viņš to pienagloja, lai tas nekustas. Bet tu, Israēl, mans kalps, tu Jēkab, ko Es izredzēju, mana mīļā Ābrahāma dzimums un atvase, Ko Es vadīju no zemes galiem un aicināju no tālajām zemes robežām un malām un teicu: „Tu esi mans kalps, Es tevi izredzēju un neesmu atmetis.“ Nebīsties, jo Es esmu ar Eslst Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievevil tevi stiprinu, Es tev ari palidzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku! Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs visi, kas pret tevi iedegas naidā un dusmās; iznīks un ies bojā visi, kas meklē nesaskaņas ar tevi. Tu tos meklēsi, bet vairs neatradīsi, kas ar tevi bija ienaidā; tie visi iznīks, kas karoja ar tevi. Jo Es tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: „Nebīsties, Es tev palīdzu!“
Jesajas 41:1-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Ciešat Man klusu, salas, un lai tautas ņemas jaunu spēku. Lai tie atnāk, lai nu runā, ejam kopā tiesāties. Kas no austruma puses to taisnu uzmodinājis, kam taisnība iet līdz, kur viņš staigā? Kas tautas viņa priekšā ir nodevis un darījis, ka viņš valda pār ķēniņiem, un tos devis viņa zobenam kā pīšļus un viņa stopam kā izkaisītas pelavas, Ka viņš tos vajāja un neaiztikts iet ceļu, kur viņa kāja nebija gājusi? Kas to ir darījis un pastrādājis? Tas, kas cilvēku ciltis aicinājis no iesākuma. Es Tas Kungs esmu Pirmais un pie paaudzēm Es esmu Tas Pats. Salas to redzēja un bijājās, zemes gali drebēja; tie atnāca tuvu un piegāja klāt. Viens palīdzēja otram un sacīja uz savu brāli: Esi stiprs! Un kalējs drošināja sudrabkali, kas ar veseri gludina to, kas sit uz laktu, un sacīja par to taisīto darbu: Tas būs labs; pēc viņš to stiprināja ar naglām, lai nekust. Bet tu, Israēl, Mans kalps, Jēkab, ko Es esmu izredzējis, Ābrahāma, Mana mīļā, dzimums, Tu, ko Es esmu sagrābis no pasaules galiem un esmu aicinājis no viņas malām, un uz ko Es sacījis: Tu esi Mans kalps, tevi Es esmu izredzējis un tevi neesmu atmetis, - Nebīsties, jo Es esmu ar tevi, neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs; Es tevi stiprināju, Es tev arī palīdzu, Es tevi arī turu ar Savas taisnības labo roku. Redzi, kaunā taps un par apsmieklu visi, kas pret tevi iedegās; iznīks un ies bojā ļaudis, kas ar tevi strīdās. Tu tos meklēsi, bet tos neatradīsi; ļaudis, kas ar tevi strīdās, iznīks, un kas ar tevi karo, taps par nieku. Jo Es Tas Kungs, tavs Dievs, satveru tavu labo roku, Es, kas uz tevi saku: Nebīsties, Es tev palīdzu.