Jesaja 41:1-13

Ciešat Man klusu, salas, un lai tautas ņemas jaunu spēku. Lai tie atnāk, lai nu runā, ejam kopā tiesāties. Kas no austruma puses to taisnu uzmodinājis, kam taisnība iet līdz, kur viņš staigā? Kas tautas viņa priekšā ir nodevis un darījis, ka viņš valda pār ķēniņiem, un tos devis viņa zobenam kā pīšļus un viņa stopam kā izkaisītas pelavas, Ka viņš tos vajāja un neaiztikts iet ceļu, kur viņa kāja nebija gājusi? Kas to ir darījis un pastrādājis? Tas, kas cilvēku ciltis aicinājis no iesākuma. Es Tas Kungs esmu Pirmais un pie paaudzēm Es esmu Tas Pats. Salas to redzēja un bijājās, zemes gali drebēja; tie atnāca tuvu un piegāja klāt. Viens palīdzēja otram un sacīja uz savu brāli: Esi stiprs! Un kalējs drošināja sudrabkali, kas ar veseri gludina to, kas sit uz laktu, un sacīja par to taisīto darbu: Tas būs labs; pēc viņš to stiprināja ar naglām, lai nekust. Bet tu, Israēl, Mans kalps, Jēkab, ko Es esmu izredzējis, Ābrahāma, Mana mīļā, dzimums, Tu, ko Es esmu sagrābis no pasaules galiem un esmu aicinājis no viņas malām, un uz ko Es sacījis: Tu esi Mans kalps, tevi Es esmu izredzējis un tevi neesmu atmetis, - Nebīsties, jo Es esmu ar tevi, neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs; Es tevi stiprināju, Es tev arī palīdzu, Es tevi arī turu ar Savas taisnības labo roku. Redzi, kaunā taps un par apsmieklu visi, kas pret tevi iedegās; iznīks un ies bojā ļaudis, kas ar tevi strīdās. Tu tos meklēsi, bet tos neatradīsi; ļaudis, kas ar tevi strīdās, iznīks, un kas ar tevi karo, taps par nieku. Jo Es Tas Kungs, tavs Dievs, satveru tavu labo roku, Es, kas uz tevi saku: Nebīsties, Es tev palīdzu.