Ebrejiem 6:10-20
Ebrejiem 6:10-20 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši Viņa Vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat. Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam, ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus. Jo Dievs, Ābrahāmam apsolījumu dodams, kad Viņam nebija lielāka pie kā zvērēt, zvērēja pie Sevis paša, sacīdams: tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. - Un tā, pacietīgi gaidījis, viņš saņēma apsolīto. Jo cilvēki zvēr pie kaut kā lielāka, un zvērests ir viņiem par apstiprinājumu, lai izbeigtu katru pretrunu. Gribēdams apsolījuma mantiniekiem vēl vairāk parādīt Savu negrozāmo gribu, Dievs tāpēc to ir apstiprinājis ar zvērestu, lai šīs divas negrozāmās lietas, un Dievam taču nebija iespējams melot, būtu par stipru paskubinājumu mums, kas esam meklējuši glābiņu, satverot gaidāmo cerību. Tā mums ir par drošu un stipru dvēseles enkuru, kas sniedzas iekšā aiz priekškara, kur Jēzus par mums iegājis kā ceļvedis, kļūdams uz mūžiem par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.
Ebrejiem 6:10-20 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat. Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam, Ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus. Jo Dievs, Ābrahāmam apsolījumu dodams, kad viņam nebija lielāka pie kā zvērēt, zvērēja pie sevis paša, Sacīdams: „Tiešām, svētīdams es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu.“ Un tā, pacietīgi gaidījis, viņš saņēma apsolīto. Jo cilvēki zvēr pie kaut kā lielāka, un zvērests ir viņiem par apstiprinājumu, lai izbeigtu katru pretrunu. Gribēdams apsolījuma mantiniekiem vēl vairāk parādīt savu negrozāmo gribu, Dievs tāpēc to ir apstiprinājis ar zvērestu, Lai šīs divas negrozāmās lietas—un Dievam taču nebija iespējams melot—būtu par stipru paskubinājumu mums, kas esam meklējuši glābiņu, satverot gaidāmo cerību. Tā mums ir par drošu un stipru dvēseles enkuru, kas sniedzas iekšā aiz priekškara, Kur Jēzus par mums iegājis kā ceļvedis, kļūdams uz mūžiem par augsto priesteri pēc Melchisedeka kārtas.
Ebrejiem 6:10-20 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Jo Dievs nav netaisns, ka Viņš aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši pie Viņa vārda, kad jūs svētiem kalpojāt un vēl kalpojiet. Bet mēs gribam, ka ikviens no jums parāda to pašu uzcītību uz cerības pilnību līdz galam; Lai jūs netopat kūtri, bet līdzinātos tiem, kas caur ticību un pacietīgu gaidīšanu iemanto apsolīšanas. Jo kad Dievs Ābrahāmam apsolīšanu deva, un kad Viņš nevarēja pie nekāda lielāka zvērēt, tad Viņš zvērēja pie Sevis paša, Sacīdams: patiesi, Es svētīdams tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. Un tā Ābrahāms pacietīgi gaidīdams to dabūja, kas bija apsolīts. Jo cilvēki zvēr pie kāda lielāka nekā viņi paši, un zvērēšana viņiem izbeidz visu strīdu un ir par apstiprināšanu. Tad nu Dievs, gribēdams apsolīšanas mantiniekiem Savu negrozāmo padomu jo skaidri parādīt, zvērēdams vidū nācis; Ka mēs caur divām negrozāmām lietām - jo nevar būt, ka Dievs melotu - dabūtu stipru iepriecināšanu, mēs, kas steidzamies solīto cerību saņemt; Tā mums ir tā kā uzticīgs un stiprs dvēseles enkurs, kas ieķerās priekškara iekšpusē. Kur Jēzus kā priekštecis par mums ir iegājis, pēc Melhizedeka kārtas par augstu priesteri palicis uz mūžību.
