1. Mozus 29:1-20
1. Mozus 29:1-20 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz to ļaužu zemi, kas pret austrumiem. Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti. Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma. Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma. Jēkabs viņiem sacīja: "Brāļi, no kurienes jūs esat?" Un tie sacīja: "Mēs esam no Hāranas." Un Jēkabs tiem sacīja: "Vai jūs pazīstat Nahora dēlu Lābanu?" Un tie sacīja: "Pazīstam." Tad viņš sacīja: "Vai viņam klājas labi?" Tie sacīja: "Labi, un redzi, tur nāk viņa meita Rahēle ar lopiem." Un viņš sacīja: "Vēl taču ir liela diena, un vēl nav pienācis laiks sadzīt lopus; dzirdiniet lopus un ejiet ganīt." Bet tie sacīja: "Mēs nevaram, pirms nav sadzīti visi ganāmpulki, tad akmens tiek novelts no avota cauruma, un mēs dzirdinām lopus." Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, nāca Rahēle ar sava tēva sīklopiem, jo viņa bija gane. Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana sīklopus, tad Jēkabs piegāja un novēla akmeni no avota un padzirdināja savas mātes brāļa Lābana sīklopus. Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un, savu balsi pacēlis, raudāja. Un Jēkabs izstāstīja Rahēlei, ka viņš ir tās tēva radinieks un Rebekas dēls; tad viņa tecēja un izstāstīja to tēvam. Un, kad Lābans dzirdēja vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Un viņš izstāstīja arī Lābanam visus šos notikumus. Un Lābans sacīja viņam: "Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!" Un viņš pie tā palika vienu mēnesi. Un Lābans sacīja Jēkabam: "Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Saki man, kādu algu tu prasi?" Bet Lābanam bija divi meitas: vecākās vārds bija Lea un jaunākās Rahēle. Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rahēle bija skaista augumā un sejā. Un Jēkabs iemīlēja Rahēli un sacīja: "Es kalpošu tev septiņus gadus par Rahēli, tavu jaunāko meitu." Tad Lābans sacīja: "Labāk es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis." Un Jēkabs kalpoja par Rahēli septiņus gadus; un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.
1. Mozus 29:1-20 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz austrumnieku zemi. Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma. Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma. Jēkabs viņiem jautāja: „Brāļi, no kurienes jūs esat?“ Tie atbildēja: „Mēs esam no Chāranas.“ Un Jēkabs tiem jautāja: „Vai jūs pazīstat Nachora dēlu Lābanu?“ Tie sacīja: „Mēs to pazīstam.“ Tad viņš sacīja: „Vai viņam klājas labi?“ Tie sacīja: „Viņš ir sveiks, un, lūk, tur nāk viņa meita Rāhele ar lopiem.“ Un viņš sacīja: „Vēl taču ir liela diena, un laiks vēl nav pienācis sadzīt lopus: dzirdiniet lopus un ejiet ganīt.“ Bet tie sacīja: „Mēs nevaram, līdz tiek sadzīti visi ganāmpulki un akmens tiek novelts no avota cauruma, tad mēs dzirdīsim lopus.“ Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, Rāhele nāca ar sava tēva sīklopiem, kuru gane viņa bija. Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja savas mātes brāļa Lābana meitu Rāheli nākam kopā ar viņa mātes brāļa Lābana sīklopiem, Jēkabs nostājās un novēla akmeni no avota un padzirdīja savas mātes brāļa Lābana sīklopus. Un Jēkabs skūpstīja Rāheli, un, savu balsi pacēlis, raudāja. Un Jēkabs izstāstīja Rāhelei, ka viņš ir tās tēva radinieks un ka viņš ir Rebekas dēls; tad viņa tecēja un sacīja to tēvam. Un kad Lābans dzirdēja vēsti par savu māsas dēlu Jēkabu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa to un skūpstīja viņu un ieveda to savā namā. Un viņš izstāstīja ari Lābanam visus šos notikumus. Un Lābans sacīja viņam: „Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!“ Un viņš pie tā palika apmēram mēnesi. Un Lābans sacīja viņam: „Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Pasaki man savu algu.“ Bet Lābanam bija divi meitas; vecākās vārds bija Lea, un jaunākās Rāhele. Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rāhele bija skaista augumā un sejā. Un Jēkabs iemīlēja Rāheli un sacīja: „Es esmu ar mieru par Rāheli kalpot septiņus gadus.“ Tad Lābans sacīja: „Labāki es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis.“ Un Jēkabs kalpoja Rāheles dēļ septiņus gadus, un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.
1. Mozus 29:1-20 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz to ļaužu zemi, kas pret rītiem, Un skatījās, un redzi, tur bija aka uz lauka. Un redzi, tur bija trīs avju pulki pie tās nometušies, jo no akas avis tapa dzirdinātas, un liels akmens bija uz akas cauruma. Un turpat visi avju pulki tapa sadzīti, un tie novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja avis un uzlika atkal akmeni uz akas caurumu savā vietā. Tad Jēkabs uz tiem sacīja: “Brāļi, no kurienes jūs esat?” Un tie sacīja: “Mēs esam no Hāranas.” Un viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs pazīstat Lābanu, Nahora dēlu?” Un tie sacīja: “Pazīstam gan.” Tad viņš uz tiem sacīja: “Vai tam labi klājās?” Un tie atbildēja: “Labi gan; un redzi, Rahēle, viņa meita, te nāk ar avīm.” Un viņš sacīja: “Redzi, saule vēl ir gabalā, vēl nav laiks lopus pārdzīt, dzirdinājiet avis un ejat un paganiet tās.” Tad tie sacīja: “Mēs nevaram, pirms visi avju pulki nav sadzīti; tad akmeni noveļ no akas cauruma, un mēs dzirdinām avis.” Kad viņš vēl ar tiem runāja, tad nāca Rahēle ar avīm, kas viņas tēvam piederēja, jo viņa tās ganīja. Un kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana avis, tad tas piegāja un novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja savas mātes brāļa Lābana avis. Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un pacēla savu balsi un raudāja. Un Jēkabs sacīja Rahēlei, ka esot viņas tēva radinieks un Rebekas dēls, tad viņa skrēja un to pasacīja savam tēvam. Un kad Lābans dzirdēja vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad tas viņam skrēja pretī un viņu apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Tad tas Lābanam teica visas šās lietas. Un Lābans uz viņu sacīja: “Tiešām, tu esi no maniem kauliem un no manas miesas.” Un viņš pie tā palika veselu mēnesi. Un Lābans sacīja uz Jēkabu: “Jebšu tu esi mans radinieks, vai tādēļ tu man par velti kalpotu? Saki man, kādu algu tu prasi?” Un Lābanam bija divas meitas: vecākās vārds bija Lea un jaunākās vārds bija Rahēle. Leas acis bija pavājas, bet Rahēle bija skaista no auguma un ģīmja. Un Jēkabs mīlēja Rahēli un sacīja: “Es tev gribu kalpot septiņus gadus par Rahēli, tavu jaunāko meitu.” Tad Lābans sacīja: “Labāk es to dodu tev, nekā citam vīram; paliec pie manis.” Un Jēkabs kalpoja par Rahēli septiņus gadus; tās likās kādas dienas vien esam, tik mīļa tā viņam bija.