1. Mozus 29:1-20

Un Jēkabs cēlās kājās un gāja uz to ļaužu zemi, kas pret rītiem, Un skatījās, un redzi, tur bija aka uz lauka. Un redzi, tur bija trīs avju pulki pie tās nometušies, jo no akas avis tapa dzirdinātas, un liels akmens bija uz akas cauruma. Un turpat visi avju pulki tapa sadzīti, un tie novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja avis un uzlika atkal akmeni uz akas caurumu savā vietā. Tad Jēkabs uz tiem sacīja: “Brāļi, no kurienes jūs esat?” Un tie sacīja: “Mēs esam no Hāranas.” Un viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs pazīstat Lābanu, Nahora dēlu?” Un tie sacīja: “Pazīstam gan.” Tad viņš uz tiem sacīja: “Vai tam labi klājās?” Un tie atbildēja: “Labi gan; un redzi, Rahēle, viņa meita, te nāk ar avīm.” Un viņš sacīja: “Redzi, saule vēl ir gabalā, vēl nav laiks lopus pārdzīt, dzirdinājiet avis un ejat un paganiet tās.” Tad tie sacīja: “Mēs nevaram, pirms visi avju pulki nav sadzīti; tad akmeni noveļ no akas cauruma, un mēs dzirdinām avis.” Kad viņš vēl ar tiem runāja, tad nāca Rahēle ar avīm, kas viņas tēvam piederēja, jo viņa tās ganīja. Un kad Jēkabs ieraudzīja Rahēli, savas mātes brāļa Lābana meitu, un savas mātes brāļa Lābana avis, tad tas piegāja un novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja savas mātes brāļa Lābana avis. Un Jēkabs skūpstīja Rahēli un pacēla savu balsi un raudāja. Un Jēkabs sacīja Rahēlei, ka esot viņas tēva radinieks un Rebekas dēls, tad viņa skrēja un to pasacīja savam tēvam. Un kad Lābans dzirdēja vēsti par Jēkabu, savas māsas dēlu, tad tas viņam skrēja pretī un viņu apkampa un skūpstīja un ieveda savā namā. Tad tas Lābanam teica visas šās lietas. Un Lābans uz viņu sacīja: “Tiešām, tu esi no maniem kauliem un no manas miesas.” Un viņš pie tā palika veselu mēnesi. Un Lābans sacīja uz Jēkabu: “Jebšu tu esi mans radinieks, vai tādēļ tu man par velti kalpotu? Saki man, kādu algu tu prasi?” Un Lābanam bija divas meitas: vecākās vārds bija Lea un jaunākās vārds bija Rahēle. Leas acis bija pavājas, bet Rahēle bija skaista no auguma un ģīmja. Un Jēkabs mīlēja Rahēli un sacīja: “Es tev gribu kalpot septiņus gadus par Rahēli, tavu jaunāko meitu.” Tad Lābans sacīja: “Labāk es to dodu tev, nekā citam vīram; paliec pie manis.” Un Jēkabs kalpoja par Rahēli septiņus gadus; tās likās kādas dienas vien esam, tik mīļa tā viņam bija.