1. Mozus 18:9-15
1. Mozus 18:9-15 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un tie sacīja viņam: "Bet kur ir Sāra, tava sieva?" Viņš atbildēja: "Lūk, teltī." Bet tas sacīja: "Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls." Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. Bet Ābrahāms un Sāra bija jau padzīvojuši, gados veci, un Dievs Sārai jau bija pārtraucis tās norises, kas sievām mēdz būt. Un tad Sāra smējās pie sevis, sacīdama: "Pēc tam kad es esmu sākusi novecot, lai es vēl iedegtos? Un mans kungs jau ir vecs." Un Tas Kungs sacīja uz Ābrahāmu: "Kāpēc tad Sāra smējās, sacīdama: vai es patiešām vēl dzemdēšu, veca būdama? Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams? Noliktā laikā Es atgriezīšos pie tevis nākamā gadā, un Sārai būs dēls." Un Sāra meloja, teikdama: "Es neesmu smējusies," - jo viņai bija bailes. Bet Viņš sacīja: "Kā tad ne - tu smējies."
1. Mozus 18:9-15 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un tie sadja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?“ Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.“ Bet tas teica: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un, lūk, tavai sievai Sārai būs dēls.“ Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. Bet Ābrahāms un Sāra bija jau padzīvojuši, gados veci, un Dievs Sārai jau bija pārtraucis tās norises, kas sievām mēdz būt. Un tādēļ Sāra smējās pie sevis, domādama: „Pēc tam, kad es esmu sākusi novecot, lai es vēl iedegtos? Bez tam mans kurgs ir jau sirmgalvis.“ Un tas Kungs sacīja uz Ābrahāmu: „Kāpēc tad Sāra smējās, sevī domādama: Vai man patiešām būs vēl dzemdēt, tik vecai esot? Vai tam Kungam kaut kas būtu neiespējams? Noliktā laikā Es atgriezīšos pie tevis šinī gada laikā, un Sārai būs dēls.“ Un Sāra meloja, teikdama: „Es neesmu smējusies,“ jo viņai bija bailes. Bet Viņš sacīja: „Kā tad nē, —tu smējies.“
1. Mozus 18:9-15 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tad tie uz viņu sacīja: “Kur ir Sāra, tava sieva?” Un viņš sacīja: “Redzi, iekšā dzīvoklī.” Un tas sacīja: “Es noteikti atnākšu pie tevis ap šo laiku nākamā gadā, un redzi, Sārai, tavai sievai, būs dēls.” Un Sāra to dzirdēja dzīvokļa durvīs, jo tās bija aiz viņa. Bet Ābrahāms un Sāra bija veci un daudz dienas piedzīvojuši, un pie Sāras vairs nebija, kā sievām mēdz būt. Tad Sāra pati pie sevis smējās sacīdama: “Vai tad man izdēdējušai būs kārība, un mans kungs ir vecīgs?” Un Tas Kungs sacīja uz Ābrahāmu: “Kāpēc Sāra smējusies par to sacīdama: vai es tiešām dzemdēšu, veca būdama? Vai tad kāda lieta Tam Kungam neiespējama? Noliktā laikā Es atnākšu pie tevis nākamā gadā, tad Sārai būs dēls.” Un Sāra liedzās sacīdama: “Es neesmu smējusies.” Jo tai bija bail. Bet Viņš sacīja: “Nē, tu esi gan smējusies.”