Ezras 8:15-36
Ezras 8:15-36 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un es tos sapulcēju pie upes, kas tek uz Ahavu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas. Tad es lūkoju uz ļaudīm un priesteriem un neatradu neviena no Levija bērniem. Tad es sūtīju virsniekus, Eliēzeru un Ariēlu un Šemaju un Elnatanu un Jaribu un Elnatanu un Nātanu un Zahariju un Mešulamu, un mācītājus Jojaribu un Elnatanu, Un sūtīju tos ar pavēli pie virsnieka Idus uz Kasifju. Un es liku tos vārdus viņu mute, ko tiem bija runāt uz Idu un viņa brāļiem, Dieva nama kalpotājiem Kasifjā, mums atvest kalpus mūsu Dieva namam. Un tā, kā mūsu Dieva labā roka bija pār mums, tie mums atveda IžZekelu (kādu sapratīgu vīru) no Mahlija, Levija dēla, Israēla dēla, bērniem, un Šerebiju ar viņa dēliem un viņa brāļiem, astoņpadsmit, Un Hašabiju un arī Ješaju no Merarus bērniem, ar viņa brāļiem un ar viņa dēliem, divdesmit, Un no Dieva nama kalpotājiem, ko Dāvids un lielkungi bija pielikuši kalpot Levītiem, divsimt divdesmit, kas visi ar vārdu tika nosaukti. Tad es tur izsaucu gavēni pie Ahavas upes, ka mums bija pazemoties sava Dieva vaiga priekšā un no Viņa meklēt labu ceļu sev un saviem bērniem un visām savām mantām. Jo man bija kauns, no ķēniņa lūgties karaspēku un jātniekus, kas mums palīdzētu ceļā pret ienaidniekiem. Jo mēs uz ķēniņu bijām runājuši sacīdami: mūsu Dieva roka ir pār visiem, kas Viņu meklē, tiem par labu, bet Viņa spēks un bardzība pret visiem, kas no Viņa atkāpjas. Tā mēs gavējām un lūdzām savu Dievu, un Viņš mūs paklausīja. Un es atšķīru divpadsmit no priestera virsniekiem, Šerebiju, Hašabiju, un desmit no viņu brāļiem līdz ar viņiem. Un es tiem iesvēru sudrabu un zeltu un traukus par cilājamo upuri mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padoma devēji un viņa lielkungi un viss Israēls, cik atradās, bija dāvinājuši. Es tad viņiem rokā iesvēru sešsimt piecdesmit talentus sudraba un simts talentus sudraba trauku un simts talentus zelta, Un divdesmit zelta biķerus, tūkstoš drakmu vērtībā, un divus vara traukus no spoža laba vara, skaistus kā no zelta. Un es uz tiem sacīju: jūs esat svēti Tam Kungam, un trauki ir svēti līdz ar sudrabu un zeltu, kas ir labprātības dāvana Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam. Esiet modri un glabājiet to, kamēr jūs to iesverat priesteru un Levītu virsniekiem un Israēla cilts virsniekiem Jeruzālemē Dieva nama telpās. Tad priesteri un Levīti ņēma iesvērto zeltu un sudrabu un traukus, tos nest uz Jeruzālemi uz mūsu Dieva namu. Un mēs aizgājām no Ahavas upes pirmā mēneša divpadsmitā dienā, iedami uz Jeruzālemi, un mūsu Dieva roka bija pār mums un mūs izglāba no ienaidnieku rokas, un no tiem, kas ceļā uz mums glūnēja. Un mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas. Un ceturtā dienā mēs iesvērām sudrabu un zeltu un traukus mūsu Dieva namā Ūrijas dēlam, priesterim Meremotam rokā, un līdz ar viņu Eleazaram, Pinehasa dēlam, un līdz ar viņiem Jozabadam, Ješua dēlam, un Noadijam, Binnujus dēlam, Levītiem, Pēc skaita un svara no visa, un viss svars tai laikā tapa uzrakstīts. Un aizvesto bērni, kas no cietuma bija pārnākuši, upurēja dedzināmos upurus Israēla Dievam, divpadsmit vēršus par visu Israēli, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņas avis, divpadsmit āžus par grēku upuri, visu par dedzināmo upuri Tam Kungam. Un tie atdeva ķēniņa pavēles ķēniņa zemes valdītājiem un zemes soģiem viņpus upes. Un šie aizstāvēja ļaudis un Dieva namu.
Ezras 8:15-36 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un es sapulcināju viņus pie upes, kas tek uz Ahavu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas nometnē. Kad es pārlūkoju ļaudis un priesterus, es neatradu tur nevienu no Levija dēliem. Tad es sūtīju pēc Ēliēzera, Ariēla, Šemajas, Ēlnātāna, Jariba, Ēlnātāna, Nātāna, Zaharjas un Mešullāma, kas visi bija vadoņi, kā arī pēc Jojariba un Ēlnātāna, kas abi bija sapratīgi vīri, un es pavēlēju viņiem doties pie Ido, kas bija Kasifjas novietnes priekšnieks, un es liku noteiktus vārdus viņu mutē, ko lai viņi runā uz Ido un viņa brāļiem, Tempļa kalpotājiem Kasifjas apvidū, proti, lai sūta mums kalpus mūsu Dieva namam. Un viņi atveda mums, tādēļ ka Dieva žēlīgā roka bija pār mums, kādu sapratīgu vīru no Mahlija, Levija dēla, Israēla dēla, dēliem, proti, Šerebju un viņa dēlus, un viņa brāļus, kopā astoņpadsmit; tālāk Hašabju un ar viņu Jesaju no Merārija dēliem, viņu brāļus un viņu dēlus, kopā divdesmit; un divi simti divdesmit Tempļa kalpotājus, ko Dāvids un viņa lielkungi bija piešķīruši levītiem par apkalpotājiem. Viņi visi ir atzīmēti pēc vārdiem. Un es izsludināju tur gavēni pie Ahavas upes, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no Viņa līdzenu ceļu sev pašiem, mūsu mazajiem bērniem un visai mūsu mantai, bet es kaunējos prasīt no ķēniņa karaspēku un jātniekus, kas lai aizsargātu mūs ceļā no ienaidnieka, jo mēs bijām sacījuši ķēniņam tā: "Mūsu Dieva roka valda par glābiņu pār visiem, kas meklē Viņu, bet Viņa vara un dusmas ir pret visiem, kas Viņu atmet." Tā mēs gavējām un lūdzām no mūsu Dieva palīdzību šai lietā, un Viņš ļāvās pielūgties. Tad es izraudzīju divpadsmit no priesteru galveniem: Šerebju, Hašabju un ar viņiem desmit no viņu brāļiem, un izsvēru viņiem sudrabu un zeltu, un traukus, kas bija ziedojums mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padomnieki, un viņa lielkungi un viss Israēls, kas tur atradās, bija ziedojuši. Un es iesvēru viņu rokās seši simti piecdesmit sudraba talentus un sudraba traukus simts talentu vērtībā un simts zelta talentu, divdesmit zelta kausus tūkstoš dareiku vērtībā un divus traukus no tīra spoža vara, krāšņu kā zelts. Un es sacīju viņiem: "Jūs esat svēti Tam Kungam, un šie trauki ir svētums, un šis sudrabs un zelts ir labprātīga dāvana Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam. Esiet modrīgi un sargājiet to, līdz jūs nosvērsit to priesteru galveno un levītu un Israēla tēvu namu galveno priekšā Jeruzālemē, Dieva nama telpās." Tā priesteri un levīti pārņēma savā zināšanā nosvērto sudrabu un zeltu un traukus, lai aizvestu uz Jeruzālemi, uz mūsu Dieva namu. Tad mēs devāmies prom no Ahavas upes pirmā mēneša divpadsmitajā dienā, lai ietu uz Jeruzālemi; mūsu Dieva roka bija pār mums, un Viņš mūs izglāba no ienaidnieka rokas un no tā, kas uzglūn ceļa malā. Mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas. Ceturtajā dienā mēs iesvērām sudrabu un zeltu, un traukus mūsu Dieva namā priestera Meremota, Ūrijas dēla, rokā, un pie viņa bija Ēleāzars, Pinehasa dēls, un ar viņiem bija levīti Jozabāds, Ješuas dēls, un Noadja, Binnuja dēls, - mēs pierakstījām visu pēc skaita un svara un arī visu kopējo svaru. Tad no trimdas pārnākušie trimdinieki nesa dedzināmos upurus Israēla Dievam: divpadsmit vēršus par visu Israēlu, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņus jērus un divpadsmit āžus kā grēku salīdzināšanas upuri; tas viss bija dedzināmais upuris Tam Kungam. Un viņi arī nodeva ķēniņa rīkojumus ķēniņa vietvalžiem un Aiz-Eifratas pārvaldniekiem; pēc tam tie atbalstīja tautu un Dieva namu.
Ezras 8:15-36 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un es sapulcināju viņus pie upes, kas tek uz Ahavu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas nometnē. Kad es pārlūkoju ļaudis un priesterus, es neat-radu tur nevienu no Levija dēliem. Tad es sūtīju pēc Ēliēzera, Ariēla, Šemajas, Ēlnātāna, Jariba, Ēlnātāna, Nātāna, Zacharjas un Mešullāma, kas visi bija ģimeņu galvas, vadītāji vīri, kā arī pēc Jojariba un Ēlnātāna, kas abi bija sapratīgi vīri, Un es pavēlēju viņiem doties pie Ido, kas bija Kasifjas novietnes priekšnieks, un es liku noteiktus vārdus viņu mutē, ko lai viņi runā uz Ido un viņa brāļiem, tempļa kalpotājiem Kasifjas apvidū, proti, lai sūta mums kalpus mūsu Dieva namam. Un viņi atveda mums, tādēļ ka Dieva žēlīgā roka bija pār mums, kādu sapratīgu vīru no Machlija, Levija dēla, Israēla dēlu dēla, dzims, proti, Šerebju un viņa dēlus un viņa brāļus un radiniekus, kopā astoņpadsmit; Tālāk Chašabju un ar viņu Jesaju no Merārija dēliem, viņu brāļus un viņu dēlus, kopā divdesmit; Bez tam divi simti divdesmit tempļa kalpotājus, ko Dāvids un viņa labieši bija piešķīruši Ievītiem par apkalpotājiem. Viņi visi ir atzīmēti pēc vārdiem. Un es izsludināju tur gavēni pie Ahavas upes, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no Viņa līdzenu ceļu sev pašiem, mūsu maziem bērniem un visai mūsu mantai, Bet es kaunējos prasīt no ķēniņa karaspēku un jātniekus, kas lai aizsargātu mūs ceļā no ienaidnieka, jo mēs bijām sacījuši ķēniņam tā: „Mūsu Dieva roka valda par glābiņu pār visiem, kas meklē Viņu, bet Viņa vara un dusmas ir pret visiem, kas Viņu atmet.“ Tā mēs gavējām un lūdzām no mūsu Dieva palīdzību šai lietā, un Viņš ļāvās pielūgties. Tad es izraudzīju divpadsmit no galvenajiem priesteriem: Šerebju, Cha-šabju un ar viņiem desmit no viņu radiniekiem, Un izsvēru viņiem sudrabu un zeltu un traukus, kas bija ziedojums mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padomnieki un viņa labieši un viss Israēls, kas tur atradās, bija ziedojuši. Un es iesvēru viņu rokās seši simti piecdesmit sudraba talantus un sudraba traukus simts talantu vērtībā un simts zelta talantu, Divdesmit zelta kausus tūkstoš dareiku vērtībā un divus traukus no tīra spoža vara, arī zelta vērtībā. Un es sacīju viņiem: „Jūs esat svēti tam Kungam, un šie trauki ir svētums, un šis sudrabs un zelts ir labprātīgs ziedojums tam Kungam, jūsu tēvu Dievam. Esiet modrīgi un sargājiet to, līdz kamēr jūs nosvērsit to galveno priesteru un Ievītu un galveno Israēla ģimeņu tēvu priekšā Jeruzālemē, Dieva nama telpās.“ Tā priesteri un Ievīti pārņēma savā zināšanā nosvērto sudrabu un zeltu un traukus, lai aizvestu uz Jeruzālemi, uz mūsu Dieva namu. Tad mēs devāmies prom no Ahavas upes pirmā mēneša divpadsmitajā dienā, lai ietu uz Jeruzālemi; mūsu Dieva roka bija pār mums, un Viņš mūs izglāba no ienaidnieka rokas un no tā, kas uzglūn ceļa malā. Mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas atpūtā. Ceturtajā dienā mēs iesvērām sudrabu un zeltu un traukus mūsu Dieva namā priestera Meremota, Ūrijas dēla, rokā, un pie viņa bija Ēleāzars, Pinehasa dēls, un ar viņiem bija Ievīti Jozabāds, Ješuas dēls, un Noadja, Binnuja dēls. Mēs pierakstījām visu pēc skaita un svara un arī visu kopējo tīro svaru. Tajā laikā no gūsta pārnākušie trimdinieki nesa dedzināmos upurus Israēla Dievam: divpadsmit vēršus par visu Israēlu, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņus jērus un divpads-mit āžus kā grēku salīdzināšanas upuri; viss tas bija dedzināmais upuris tam Kungam. Un viņi ari nodeva ķēniņa rikournus ķēniņa vietniekiem un Aiz-Eifratas novadu pārvaldniekiem, pēc kam tad tie atbalstīja tautu un Dieva namu.