EZRAS 8:15-36

Un es sapulcināju viņus pie upes, kas tek uz Ahavu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas nometnē. Kad es pārlūkoju ļaudis un priesterus, es neat-radu tur nevienu no Levija dēliem. Tad es sūtīju pēc Ēliēzera, Ariēla, Šemajas, Ēlnātāna, Jariba, Ēlnātāna, Nātāna, Zacharjas un Mešullāma, kas visi bija ģimeņu galvas, vadītāji vīri, kā arī pēc Jojariba un Ēlnātāna, kas abi bija sapratīgi vīri, Un es pavēlēju viņiem doties pie Ido, kas bija Kasifjas novietnes priekšnieks, un es liku noteiktus vārdus viņu mutē, ko lai viņi runā uz Ido un viņa brāļiem, tempļa kalpotājiem Kasifjas apvidū, proti, lai sūta mums kalpus mūsu Dieva namam. Un viņi atveda mums, tādēļ ka Dieva žēlīgā roka bija pār mums, kādu sapratīgu vīru no Machlija, Levija dēla, Israēla dēlu dēla, dzims, proti, Šerebju un viņa dēlus un viņa brāļus un radiniekus, kopā astoņpadsmit; Tālāk Chašabju un ar viņu Jesaju no Merārija dēliem, viņu brāļus un viņu dēlus, kopā divdesmit; Bez tam divi simti divdesmit tempļa kalpotājus, ko Dāvids un viņa labieši bija piešķīruši Ievītiem par apkalpotājiem. Viņi visi ir atzīmēti pēc vārdiem. Un es izsludināju tur gavēni pie Ahavas upes, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no Viņa līdzenu ceļu sev pašiem, mūsu maziem bērniem un visai mūsu mantai, Bet es kaunējos prasīt no ķēniņa karaspēku un jātniekus, kas lai aizsargātu mūs ceļā no ienaidnieka, jo mēs bijām sacījuši ķēniņam tā: „Mūsu Dieva roka valda par glābiņu pār visiem, kas meklē Viņu, bet Viņa vara un dusmas ir pret visiem, kas Viņu atmet.“ Tā mēs gavējām un lūdzām no mūsu Dieva palīdzību šai lietā, un Viņš ļāvās pielūgties. Tad es izraudzīju divpadsmit no galvenajiem priesteriem: Šerebju, Cha-šabju un ar viņiem desmit no viņu radiniekiem, Un izsvēru viņiem sudrabu un zeltu un traukus, kas bija ziedojums mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padomnieki un viņa labieši un viss Israēls, kas tur atradās, bija ziedojuši. Un es iesvēru viņu rokās seši simti piecdesmit sudraba talantus un sudraba traukus simts talantu vērtībā un simts zelta talantu, Divdesmit zelta kausus tūkstoš dareiku vērtībā un divus traukus no tīra spoža vara, arī zelta vērtībā. Un es sacīju viņiem: „Jūs esat svēti tam Kungam, un šie trauki ir svētums, un šis sudrabs un zelts ir labprātīgs ziedojums tam Kungam, jūsu tēvu Dievam. Esiet modrīgi un sargājiet to, līdz kamēr jūs nosvērsit to galveno priesteru un Ievītu un galveno Israēla ģimeņu tēvu priekšā Jeruzālemē, Dieva nama telpās.“ Tā priesteri un Ievīti pārņēma savā zināšanā nosvērto sudrabu un zeltu un traukus, lai aizvestu uz Jeruzālemi, uz mūsu Dieva namu. Tad mēs devāmies prom no Ahavas upes pirmā mēneša divpadsmitajā dienā, lai ietu uz Jeruzālemi; mūsu Dieva roka bija pār mums, un Viņš mūs izglāba no ienaidnieka rokas un no tā, kas uzglūn ceļa malā. Mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas atpūtā. Ceturtajā dienā mēs iesvērām sudrabu un zeltu un traukus mūsu Dieva namā priestera Meremota, Ūrijas dēla, rokā, un pie viņa bija Ēleāzars, Pinehasa dēls, un ar viņiem bija Ievīti Jozabāds, Ješuas dēls, un Noadja, Binnuja dēls. Mēs pierakstījām visu pēc skaita un svara un arī visu kopējo tīro svaru. Tajā laikā no gūsta pārnākušie trimdinieki nesa dedzināmos upurus Israēla Dievam: divpadsmit vēršus par visu Israēlu, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņus jērus un divpads-mit āžus kā grēku salīdzināšanas upuri; viss tas bija dedzināmais upuris tam Kungam. Un viņi ari nodeva ķēniņa rikournus ķēniņa vietniekiem un Aiz-Eifratas novadu pārvaldniekiem, pēc kam tad tie atbalstīja tautu un Dieva namu.