5. Mozus 4:1-13
5. Mozus 4:1-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un nu, Israēl, klausies likumus un tiesas, kuras es jums mācu darīt, lai jūs dzīvotu un ienāktu un iemantotu to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums dod. Nepielieciet pie tā vārda, ko es jums pavēlu, neko klāt, nedz no tā ko atraujiet, ievērojiet Tā Kunga, jūsu Dieva, baušļus, ko es jums pavēlu. Jūsu acis ir redzējušas, ko Tas Kungs ir darījis Baal-Peora dēļ; jo ikvienu cilvēku, kas Baal-Peoram sekoja, to Tas Kungs, jūsu Dievs, ir izdeldējis no jūsu vidus, bet jūs, kas Tam Kungam, savam Dievam, bijāt pieķērušies, jūs visi esat šodien dzīvi. Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesas, kā Tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tā darītu tai zemē, kuru jūs ejat sev iemantot. Turiet un dariet, jo tā būs jūsu gudrība un saprašana to tautu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus, teiks: tiešām, šī lielā tauta ir sapratīga un gudra tauta. Jo kurai citai lielai tautai Dievs stāvētu tik tuvu kā Tas Kungs, mūsu Dievs, mums, kad mēs Viņu piesaucam. Un kurai citai lielai tautai tik taisni likumi un tiesas kā visa šī bauslība, ko es šodien dodu jūsu priekšā. Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem. Sevišķi to dienu, kad tu stāvēji Tā Kunga, sava Dieva, priekšā Horebā, kad Tas Kungs man sacīja: sapulcini Man šo tautu, un Es tiem došu dzirdēt Manus vārdus, lai viņi mācītos Mani bīties visās savās mūža dienās, cik ilgi tie virs zemes dzīvo, un tie tos mācīs arī saviem bērniem. Tad jūs tuvojāties un nostājāties kalna pakājē, bet kalns dega ugunīs līdz debesu jumam, kaut apkārt bija tumsa, mākoņi un migla. Un Tas Kungs uz jums runāja no uguns: jūs dzirdējāt Viņa vārdu skaņu, bet jūs neredzējāt nekādu tēlu, balss vien bija. Tad Viņš jums pasludināja Savu derību, ko Viņš jums pavēlēja turēt, desmit baušļus, ko Viņš uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm.
5. Mozus 4:1-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
„Un nu, Israēl, uzklausi likumus un glabā savus tiesu iestādījumus, pie kuriem turēties es tagad jūs mācu, lai jūs paliktu dzīvi un tiešām iegūtu savā īpašumā zemi, ko tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums grib dot. Nepielieciet pie tā vārda, ko es jums dodu kā pavēli, neko klāt nedz no tā ko atraujiet, lai pasargāti paliek tā Kunga, jūsu Dieva, baušļi, kurus pildīt es uzlieku jums par pienākumu. Jūsu acis ir redzējušas, ko tas Kungs ir darījis Baāl-Peora dēļ, jo ikvienu cilvēku, kas Baāl-Peoram sekoja, to tas Kungs, jūsu Dievs, ir iznīcinājis no jūsu vidus, Bet jūs, kas jūs tam Kungam, savam Dievam, bijāt cieši pakļāvušies, jūs visi esat šodien dzīvi. Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesu noteikumus, kā tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tos arī tā pildītu tai zemē, uz kuru jūs dodaties, lai to sev iemantotu. Turiet un pildiet tos, jo tā būs jūsu gudrība un lietu izpratne citu tautu acu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus, teiks: „Tiešām, gudri un izpratīgi ļaudis ir šī lielā tauta!“ Jo kur ir gan vēl cita kāda liela tauta, kurai Dievs stāvētu tik tuvu kā tas Kungs, mūsu Dievs, mums, tiklīdz mēs Viņu piesaucam? Un kur ir vēl citai lielai tautai tik taisnīgi likumi un tik laba tiesiska iekārta kā visa šī bauslība, ko es jums šodien lieku priekšā? Bet sargies un jo nopietni pielūko, lai tu neaizmirstu notikumus, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tie neizzūd tev no atmiņas visās tavās mūža dienās! Un dari tos zināmus saviem bērniem un saviem bērnu bērniem! Sevišķi to dienu, kad tu stāvēji tā Kunga, sava Dieva, priekšā Horebā, un tas Kungs man sacīja: „Sapulcini Man šo tautu, un Es tiem likšu dzirdēt šos vārdus, ko Es gribu teikt, lai viņi mācās Mani bīdes visās savās mūža dienās, cik ilgi tie virs zemes dzīvo, un lai tie tos māca arī saviem bērniem!“ Tad jūs pienācāt un nostājāties apakšā pie kalna, bet kalns dega ugunīs līdz debesu jumam, kaut apkārt bija tumsa, mākoņi un migla. Un tas Kungs uz jums runāja no uguns liesmām: jūs dzirdējāt Viņa vārdu skaņu, bet jūs neredzējāt parādāmies nekādu tēlu, vienīgi balss bija saklausāma. Tad Viņš jums pasludināja savu derību, ko Viņš jums pavēlēja turēt, desmit baušļus, ko Viņš ierakstīja divās akmens plāksnēs.
5. Mozus 4:1-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Nu tad, Israēl, klausi likumus un tiesas, ko es jums mācu darīt, lai jūs dzīvojat un ienākat un iemantojat zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums dod. Pie vārda, ko es jums pavēlu, jums neko nebūs pielikt, nedz no tā ko atraut, ka jūs turat Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, ko es jums pavēlu. Jūsu acis ir redzējušas, ko Tas Kungs Baāl-Peora dēļ darījis; jo ikvienu, kas Baāl-Peoram sekoja, to Tas Kungs, jūsu Dievs, ir izdeldējis no jūsu vidus. Bet jūs, kas esat pieķērušies Tam Kungam, savam Dievam, jūs šodien visi esat dzīvi. Redzi, es jums esmu mācījis likumus un tiesas, tā kā Tas Kungs, mans Dievs, man pavēlējis, lai jūs tā darāt tanī zemē, ko jūs ejat iemantot. Turat nu tos un darāt tos, jo šī būs jūsu gudrība un jūsu saprašana ļaužu acīs, kas visus šos likumus dzirdēs un sacīs: tiešām gudri un prātīgi ļaudis ir šī lielā tauta. Jo kur ir cita tāda liela tauta, kam dievi tik tuvu, kā Tas Kungs, mūsu Dievs, mums, cikkārt Viņu piesaucam? Un kur ir cita tāda liela tauta, kam tādi taisni likumi un tiesas, kā visa šī bauslība, ko es šodien lieku jūsu priekšā? Bet sargies un sargi ļoti savu dvēseli, ka tu neaizmirsti to, ko tavas acis redzējušas, ka tas neizzūd no tavas sirds visās tava mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem. Tai dienā, kad tu stāvēji Tā Kunga, sava Dieva priekšā, Horebā, kad Tas Kungs uz mani sacīja: sapulcini Man ļaudis, un Es tiem došu dzirdēt Savus vārdus, lai tie mācās Mani bīties visas dienas, cik ilgi tie virs zemes dzīvo, un lai tie tos māca saviem bērniem, Tad jūs piegājāt un stāvējāt apakšā pie tā kalna, un kalns dega ugunī līdz debess vidum; tur bija tumsa, mākonis un krēsla; Un Tas Kungs runāja uz jums no uguns vidus; jūs dzirdējāt vārdu balsi, bet jūs neredzējāt nekādu tēlu, balss vien bija. Tad Viņš jums pasludināja Savu derību, ko Viņš jums pavēlēja darīt, (proti) desmit vārdus, un tos rakstīja uz diviem akmens galdiņiem.