5. Mozus 4:1-13

Nu tad, Israēl, klausi likumus un tiesas, ko es jums mācu darīt, lai jūs dzīvojat un ienākat un iemantojat zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums dod. Pie vārda, ko es jums pavēlu, jums neko nebūs pielikt, nedz no tā ko atraut, ka jūs turat Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, ko es jums pavēlu. Jūsu acis ir redzējušas, ko Tas Kungs Baāl-Peora dēļ darījis; jo ikvienu, kas Baāl-Peoram sekoja, to Tas Kungs, jūsu Dievs, ir izdeldējis no jūsu vidus. Bet jūs, kas esat pieķērušies Tam Kungam, savam Dievam, jūs šodien visi esat dzīvi. Redzi, es jums esmu mācījis likumus un tiesas, tā kā Tas Kungs, mans Dievs, man pavēlējis, lai jūs tā darāt tanī zemē, ko jūs ejat iemantot. Turat nu tos un darāt tos, jo šī būs jūsu gudrība un jūsu saprašana ļaužu acīs, kas visus šos likumus dzirdēs un sacīs: tiešām gudri un prātīgi ļaudis ir šī lielā tauta. Jo kur ir cita tāda liela tauta, kam dievi tik tuvu, kā Tas Kungs, mūsu Dievs, mums, cikkārt Viņu piesaucam? Un kur ir cita tāda liela tauta, kam tādi taisni likumi un tiesas, kā visa šī bauslība, ko es šodien lieku jūsu priekšā? Bet sargies un sargi ļoti savu dvēseli, ka tu neaizmirsti to, ko tavas acis redzējušas, ka tas neizzūd no tavas sirds visās tava mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem. Tai dienā, kad tu stāvēji Tā Kunga, sava Dieva priekšā, Horebā, kad Tas Kungs uz mani sacīja: sapulcini Man ļaudis, un Es tiem došu dzirdēt Savus vārdus, lai tie mācās Mani bīties visas dienas, cik ilgi tie virs zemes dzīvo, un lai tie tos māca saviem bērniem, Tad jūs piegājāt un stāvējāt apakšā pie tā kalna, un kalns dega ugunī līdz debess vidum; tur bija tumsa, mākonis un krēsla; Un Tas Kungs runāja uz jums no uguns vidus; jūs dzirdējāt vārdu balsi, bet jūs neredzējāt nekādu tēlu, balss vien bija. Tad Viņš jums pasludināja Savu derību, ko Viņš jums pavēlēja darīt, (proti) desmit vārdus, un tos rakstīja uz diviem akmens galdiņiem.