Daniēla 2:1-16
Daniēla 2:1-16 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Savas valdīšanas otrajā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega. Ķēniņš aicināja gudros un vārdotājus, zīlniekus un kaldejus, lai tie viņam izskaidro sapni. Un, kad tie stājās ķēniņa priekšā, ķēniņš tiem sacīja: "Man bija sapnis, tas uztrauc mani un nedod man miera, un es gribu izprast tā nozīmi." Tad kaldeji sacīja ķēniņam aramiski: "Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Atstāsti saviem kalpiem savu sapni, tad mēs tev to izskaidrosim!" Ķēniņš teica kaldejiem: "Mans lēmums ir negrozāms: ja jūs nedarīsit man zināmu pašu sapni un tā izskaidrojumu, tad jūs sacirtīs gabalos un jūsu namus padarīs par drupu kaudzi; bet, ja jūs pastāstīsit man sapni un to izskaidrosit, tad jūs saņemsit no manis bagātas dāvanas un lielu goda parādīšanu. Tātad atstāstiet manu sapni un izskaidrojiet to!" Tad tie atkārtoja un sacīja: "Lai ķēniņš pastāsta saviem kalpiem savu sapni, tad mēs to izskaidrosim." Ķēniņš atbildēja un sacīja: "Es redzu, ka jūs gribat tikai laiku novilcināt, jo jūs redzat, ka mans lēmums ir negrozāms. Bet, ja jūs nevarat man pastāstīt manu sapni, tad paliek jums nolemtais sods, tāpēc ka jūs esat sarunājušies runāt manā priekšā melus un viltu, lai tikai laiku novilcinātu un lai apstākļi grozītos. Tāpēc stāstiet man manu sapni, lai es varu pārliecināties, ka jūs manu sapni arī izskaidrosit!" Tad kaldeji atbildēja ķēniņam: "Nav neviena cilvēka virs zemes, kas varētu apmierināt ķēniņa prasību. Nav arī bijis ķēniņa, lai cik varens tas būtu bijis, kas būtu griezies ar tādu prasību pie kāda pareģa, kāda vārdotāja vai kaldeja. Tas ir par daudz - par grūtu, ko ķēniņš prasa. Nav neviena, kas varētu izpildīt ķēniņa prasību kā vien dievi, bet tie nedzīvo starp mirstīgiem cilvēkiem." Par to ķēniņš stipri uztraucās un tā sadusmojās, ka pavēlēja nokaut visus gudros Bābelē. Kad šī pavēle iznāca, lai gudros nokautu, tad meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nogalinātu. Tad Daniēls gudri un saprātīgi griezās pie ķēniņa pils sardzes virsnieka Arioha, kas bija augstākais ķēniņa uzlikto sodu izpildītājs un bija devies sodīt ar nāvi Bābeles gudros. Viņš jautāja Arioham, ķēniņa pilnvarniekam: "Kāpēc ķēniņš izdevis tik bargu pavēli?" Kad Ariohs to paskaidroja Daniēlam, tad Daniēls gāja pie ķēniņa un izlūdzās no tā laiku, lai varētu dot ķēniņam sapņa izskaidrojumu.
Daniēla 2:1-16 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Savas valdīšanas otrā gadā Nebukadnēcars redzēja nozīmīgu sapni, kas viņu tā satrauca, ka viņš uzmodās no miega. Ķēniņš aicināja gudros un vārdotājus, zīlniekus un kaldējus, lai tie viņam izskaidro sapni. Un kad tie stājās ķēniņa priekšā, Ķēniņš tiem sacīja: „Man bija sapnis, tas uztrauc mani, un man nedod miera arī tas, ka es visādā ziņā gribu izprast tā nozīmi.“ Tad kaldēji sacīja ķēniņam aramējiski: „Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Atstāsti saviem kalpiem savu sapni, tad mēs tev to izskaidrosim!“ Ķēniņš teica kaldējiem: „Mans lēmums ir negrozāms: ja jūs nedarīsit man zināmu pašu sapni un tā izskaidrojumu, tad jūs sacirtis gabalos un jūsu namus padarīs par drupu kaudzi; Bet ja jūs pastāstīsit man sapni un to izskaidrosit, tad jūs saņemsit no manis bagātas dāvanas un lielu goda parādīšanu. Tā tad atstāstiet manu sapni un izskaidrojiet to!“ Tad tie atkārtoja un sacīja: „Lai ķēniņš pastāsta saviem kalpiem savu sapni, tad mēs to izskaidrosim.“ Ķēniņš atbildēja un sacīja: „Es redzu, ka jūs gribat tikai laiku novilcināt, jo jūs redzat, ka mans lēmums ir negrozāms. Bet ja jūs nevarat pastāstīt man manu sapni, tad paliek jums nolemtais sods, tāpēc ka jūs esat sarunājušies runāt manā priekšā melus un viltu, lai tikai laiku novilcinātu un lai apstākļi grozītos. Tāpēc stāstiet man manu sapni, lai es varu pārliecināties, ka jūs manu sapni ari izskaidrosit!“ Tad kaldēji atbildēja ķēniņam: „Nav neviena cilvēka virs zemes, kas varētu apmierināt ķēniņa prasību. Nav ari bijis ķēniņa, lai cik varens tas būtu bijis, kas būtu griezies ar tādu prasību pie kāda pareģa, kāda vārdotāja vai kaldēja. Tas ir par daudz, —par grūtu, ko ķēniņš prasa. Nav neviena, kas varētu izpildīt ķēniņa prasību, kā vien dievi, bet tie nedzīvo starp mirstīgiem cilvēkiem.“ Par to ķēniņš stipri uztraucās un tā sadusmojās, ka pavēlēja nokaut visus gudros Bābelē. Kad šī pavēle iznāca, lai gudros nokautu, tad meklēja arī Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nogalinātu. Tad Daniēls griezās ar veiklu un gudru paņēmienu pie ķēniņa pils sardzes virsnieka Ariocha, kas bija augstākais ķēniņa uzlikto sodu izpildītājs un bija tieši devies sodīt ar nāvi Bābeles gudros. Viņš jautāja ķēniņa pilnvarniekam Ariocham: „Kāpēc ķēniņš izdevis tik bargu pavēli?“ —Kad Ariochs to paskaidroja Daniēlam, Tad Daniēls gāja pie ķēniņa un izlūdzās no tā laiku, lai varētu pēc tam dot ķēniņam sapņa izskaidrojumu.
Daniēla 2:1-16 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Nebukadnecara valdīšanas otrā gadā Nebukadnecars redzēja sapņus. No tām viņa gars iztrūcinājās, ka viņš no miega uzmodās. Un ķēniņš pavēlēja, atsaukt gudros un vārdotājus un pareģus un Kaldejus, lai tie ķēniņam izstāstītu viņa sapņus. Un tie nāca un stāvēja ķēniņa priekšā. Un ķēniņš uz tiem sacīja: es esmu redzējis sapni, un mans gars ir iztrūcināts, un es gribu to sapni zināt. Tad Kaldeji uz viņu sacīja kaldejiski: lai ķēniņš dzīvo mūžīgi! Saki saviem kalpiem sapni, tad mēs to izstāstīsim. Ķēniņš atbildēja un sacīja uz Kaldejiem: mans vārds ir teikts: ja jūs man nedarīsiet zināmu sapni un kā viņš izstāstāms, tad jūs tiksiet sasisti gabalos, un jūsu namus darīs par mēslu čupu. Bet ja jūs man darīsiet zināmu sapni un kā tas izstāstāms, tad jūs dabūsiet dāvanas un mantas un lielu godu no manis; tādēļ darāt man zināmu sapni un kā tas izstāstāms. Tie atbildēja otru reiz' un sacīja: lai ķēniņš saka saviem kalpiem sapni, tad mēs to izstāstīsim. Ķēniņš atbildēja un sacīja: tiešām, es nomanu, ka jūs tikai laiku gribat vilcināt; jo jūs redzat, ka mans vārds ir teikts. Bet ja jūs man sapni nesakāt, tad jums nāks tā nospriestā sodība, tāpēc ka jūs esat apņēmušies manā priekšā runāt melus un nieku vārdus, tiekams laiks paiet. Tāpēc sakāt man sapni, tad es atzīšu, ka jūs arī varēsiet man to izstāstīt. Tie Kaldeji ķēniņam atbildēja un sacīja: neviena cilvēka nav virs zemes, kas ķēniņam to lietu varētu sacīt, un nav bijis neviens liels un varens ķēniņš, kas tādu lietu būtu prasījis no kāda zīlnieka vai vārdotāja vai Kaldeja. Jo šī lieta, ko ķēniņš prasa, ir par daudz grūta, un cita neviena nav, kas ķēniņam to var darīt zināmu, kā tie dievi vien, kas pie cilvēkiem nedzīvo. Par to ķēniņš palika dusmīgs un ļoti apskaitās un pavēlēja, visus gudros Bābelē nokaut. Un pavēle izgāja, gudros kaut, un arī Daniēls un viņa biedri tapa meklēti, ka tos nokautu. Tad Daniēls gudri un prātīgi atbildēja Arioham, ķēniņa pils karavīru virsniekam, kas bija izgājis, gudros Bābelē nokaut. Viņš atbildēja un sacīja Arioham, ķēniņa varenajam: Kāpēc tāda briesmīga pavēle no ķēniņa? Tad Ariohs Daniēlim to lietu teica. Un Daniēls gāja iekšā un lūdza ķēniņu, viņam laiku dot, ka ķēniņam izstāstīšanu varētu sacīt.