Daniēls 2:1-16

Un Nebukadnecara valdīšanas otrā gadā Nebukadnecars redzēja sapņus. No tām viņa gars iztrūcinājās, ka viņš no miega uzmodās. Un ķēniņš pavēlēja, atsaukt gudros un vārdotājus un pareģus un Kaldejus, lai tie ķēniņam izstāstītu viņa sapņus. Un tie nāca un stāvēja ķēniņa priekšā. Un ķēniņš uz tiem sacīja: es esmu redzējis sapni, un mans gars ir iztrūcināts, un es gribu to sapni zināt. Tad Kaldeji uz viņu sacīja kaldejiski: lai ķēniņš dzīvo mūžīgi! Saki saviem kalpiem sapni, tad mēs to izstāstīsim. Ķēniņš atbildēja un sacīja uz Kaldejiem: mans vārds ir teikts: ja jūs man nedarīsiet zināmu sapni un kā viņš izstāstāms, tad jūs tiksiet sasisti gabalos, un jūsu namus darīs par mēslu čupu. Bet ja jūs man darīsiet zināmu sapni un kā tas izstāstāms, tad jūs dabūsiet dāvanas un mantas un lielu godu no manis; tādēļ darāt man zināmu sapni un kā tas izstāstāms. Tie atbildēja otru reiz' un sacīja: lai ķēniņš saka saviem kalpiem sapni, tad mēs to izstāstīsim. Ķēniņš atbildēja un sacīja: tiešām, es nomanu, ka jūs tikai laiku gribat vilcināt; jo jūs redzat, ka mans vārds ir teikts. Bet ja jūs man sapni nesakāt, tad jums nāks tā nospriestā sodība, tāpēc ka jūs esat apņēmušies manā priekšā runāt melus un nieku vārdus, tiekams laiks paiet. Tāpēc sakāt man sapni, tad es atzīšu, ka jūs arī varēsiet man to izstāstīt. Tie Kaldeji ķēniņam atbildēja un sacīja: neviena cilvēka nav virs zemes, kas ķēniņam to lietu varētu sacīt, un nav bijis neviens liels un varens ķēniņš, kas tādu lietu būtu prasījis no kāda zīlnieka vai vārdotāja vai Kaldeja. Jo šī lieta, ko ķēniņš prasa, ir par daudz grūta, un cita neviena nav, kas ķēniņam to var darīt zināmu, kā tie dievi vien, kas pie cilvēkiem nedzīvo. Par to ķēniņš palika dusmīgs un ļoti apskaitās un pavēlēja, visus gudros Bābelē nokaut. Un pavēle izgāja, gudros kaut, un arī Daniēls un viņa biedri tapa meklēti, ka tos nokautu. Tad Daniēls gudri un prātīgi atbildēja Arioham, ķēniņa pils karavīru virsniekam, kas bija izgājis, gudros Bābelē nokaut. Viņš atbildēja un sacīja Arioham, ķēniņa varenajam: Kāpēc tāda briesmīga pavēle no ķēniņa? Tad Ariohs Daniēlim to lietu teica. Un Daniēls gāja iekšā un lūdza ķēniņu, viņam laiku dot, ka ķēniņam izstāstīšanu varētu sacīt.