Apustuļu darbi 7:44-60
Apustuļu darbi 7:44-60 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Mūsu tēviem bija tuksnesī liecības telts, kā Tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, lai viņš to celtu pēc redzētā parauga. To pārņēmuši, mūsu tēvi ar Jozuu arī ienesa to pagānu zemē, ko Dievs izdzina mūsu tēvu acu priekšā līdz Dāvida dienām; tas iemantoja Dieva žēlastību un lūdza, kaut viņš atļautu viņam gādāt mājokli Jēkaba Dievam. Salamans uzcēla Viņam namu. Bet Visuaugstākais nedzīvo rokām darinātos namos, kā pravietis saka: debesis ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsit, saka Tas Kungs, vai kur ir Mana dusas vieta? Vai Mana roka nav to visu darinājusi? - Jūs, stūrgalvji, ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm, jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam, kā jūsu tēvi, tā arī jūs. Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvējuši tos, kas iepriekš sludinājuši Taisnā nākšanu, kura nodevēji un slepkavas jūs tagad esat kļuvuši, jūs, kas bauslību no eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši." Šie vārdi iedzēla viņiem sirdī, un viņi grieza zobus pret to. Bet viņš, Svētā Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas un sacīja: "Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas." Bet tie, skaļā balsī brēkdami, aizsedza savas ausis un visi kopā viņam uzbruka un, izgrūduši no pilsētas ārā, nomētāja akmeņiem. Un liecinieki savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kura vārds bija Sauls. Tie nomētāja akmeņiem Stefanu, kas sauca un sacīja: "Kungs Jēzu, pieņem manu garu." Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: "Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!" To sacījis, viņš aizmiga.
Apustuļu darbi 7:44-60 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Mūsu tēviem bija tuksnesī liecības telts, kā tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, lai viņš to celtu pēc redzētā parauga. To pārņēmuši, mūsu tēvi ar Jozuu ari ienesa to pagānu zemē, ko Dievs izdzina mūsu tēvu acu priekšā līdz Dāvida dienām; Tas iemantoja Dieva žēlastību un lūdza, kaut viņš atļautu viņam gādāt svētnīcu Jēkaba Dievam. Salamans uzcēla viņam namu. Bet Visaugstākais nedzīvo rokām darinātos namos, kā pravietis saka: Debess ir mans goda krēsls, un zeme manu kāju pamesls; kādu namu jūs man uztaisīsit, saka tas Kungs, vai kur ir mana dusas vieta? Vai mana roka nav to visu darinājusi? Jūs, stūrgalvji, ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm, jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam, kā jūsu tēvi, tā ari jūs. Kupu no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvējuši tos, kas iepriekš sludinājusi Taisnā nākšanu, kūja nodevēji un slepkavas jūs tagad esat kļuvuši, Jūs, kas bauslību no eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši.“ Šie vārdi iedzēla viņiem sirdī, un viņi grieza zobus pret to. Bet viņš, Svēta Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas Un sacīja: „Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.“ Bet tie, skaļā balsī brēkdami, aizsedza savas ausis un visi kopā viņam uzbruka Un, izgrūduši no pilsētas ārā, nomētāja akmeņiem. Un liecinieki savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kam vārdā bija Sauls. Tie nomētāja akmeņiem Stefanu, kas sauca un sacīja: „Kungs Jēzu, pieņem manu garu.“ Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: „Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!“ To sacījis, viņš aizmiga.
Apustuļu darbi 7:44-60 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Liecības telts bija pie mūsu tēviem tuksnesī, kā Tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, to taisīt pēc priekšzīmes, ko viņš bija redzējis; To dabūjuši, mūsu tēvi ar Jozua to arī ieveda zemē, kas pagāniem bija, kurus Dievs ir izdzinis mūsu tēvu priekšā līdz Dāvida dienām. Šis žēlastību atrada Dieva priekšā un ilgojās Jēkaba Dievam dzīvokli atrast. Un Salamans Viņam namu uztaisīja. Bet Visaugstākais nedzīvo namos, kas rokām taisīti, itin kā pravietis saka: “Debess ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsiet, tā saka Tas Kungs, jeb kura ir Mana dusas vieta? Vai Mana roka nav šo visu taisījusi?” Jūs stūrgalvīgie, sirdīs un ausīs neapgraizītie, jūs vienmēr Svētajam Garam pretī stāvat, tā kā jūsu tēvi, tā arī jūs! Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nokāvuši tos, kas iepriekš sludināja par Taisnā atnākšanu; Kuram par nodevējiem un slepkavām jūs tagad esat kļuvuši. Jūs, kas bauslību caur eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši.” Kad tie to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī un tie sakoda zobus pret viņu. Bet viņš, Svētā Gara pilns būdams, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas, Un sacīja: redzi, es debesis redzu atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas. Bet tie ar skaņu balsi brēkdami aizturēja savas ausis un visi kopā viņam uzmācās virsū, Un to izmeta no pilsētas ārā un nomētāja ar akmeņiem; un liecinieki savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kam vārds bija Sauls. Un tie ar akmeņiem nomētāja Stefanu, kas sauca un sacīja: “Kungs Jēzu, pieņem manu garu!” Un ceļos mezdamies tas sauca ar skaņu balsi: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” Un to sacījis viņš aizmiga.