Apustuļu darbi 7:44-60

Liecības telts bija pie mūsu tēviem tuksnesī, kā Tas, kas ar Mozu runājis, bija pavēlējis, to taisīt pēc priekšzīmes, ko viņš bija redzējis; To dabūjuši, mūsu tēvi ar Jozua to arī ieveda zemē, kas pagāniem bija, kurus Dievs ir izdzinis mūsu tēvu priekšā līdz Dāvida dienām. Šis žēlastību atrada Dieva priekšā un ilgojās Jēkaba Dievam dzīvokli atrast. Un Salamans Viņam namu uztaisīja. Bet Visaugstākais nedzīvo namos, kas rokām taisīti, itin kā pravietis saka: “Debess ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsiet, tā saka Tas Kungs, jeb kura ir Mana dusas vieta? Vai Mana roka nav šo visu taisījusi?” Jūs stūrgalvīgie, sirdīs un ausīs neapgraizītie, jūs vienmēr Svētajam Garam pretī stāvat, tā kā jūsu tēvi, tā arī jūs! Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nokāvuši tos, kas iepriekš sludināja par Taisnā atnākšanu; Kuram par nodevējiem un slepkavām jūs tagad esat kļuvuši. Jūs, kas bauslību caur eņģeļu rokām esat dabūjuši un neesat sargājuši.” Kad tie to dzirdēja, tad tas tiem iedūra sirdī un tie sakoda zobus pret viņu. Bet viņš, Svētā Gara pilns būdams, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas, Un sacīja: redzi, es debesis redzu atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas. Bet tie ar skaņu balsi brēkdami aizturēja savas ausis un visi kopā viņam uzmācās virsū, Un to izmeta no pilsētas ārā un nomētāja ar akmeņiem; un liecinieki savas drēbes nolika pie kāda jaunekļa kājām, kam vārds bija Sauls. Un tie ar akmeņiem nomētāja Stefanu, kas sauca un sacīja: “Kungs Jēzu, pieņem manu garu!” Un ceļos mezdamies tas sauca ar skaņu balsi: “Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” Un to sacījis viņš aizmiga.