Apustuļu darbi 6:1-15
Apustuļu darbi 6:1-15 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrejiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas. Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: "Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu." Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svētā Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiohijas prosēlitu, un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas. Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi. Bet Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā. Tad piecēlās daži no tā sauktās libertīnu un kirēniešu un aleksandriešu skolas un daži no Kilikijas un Āzijas un iesāka vārdu cīņu ar Stefanu, bet tie nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja. Tad viņi sakūdīja vīrus, lai saka: "Mēs esam dzirdējuši, ka viņš zaimo Mozu un Dievu." Tie saskubināja ļaudis, vecajus un rakstu mācītājus un, viņam uzbrukuši, satvēra to un veda sinedrija priekšā. Viņi atveda viltus lieciniekus, kas sacīja: "Šis cilvēks nemitas runāt pret svēto vietu un bauslību; jo mēs esam dzirdējuši viņu sakām: šis nacarietis Jēzus nopostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums Mozus devis." Un visi, kas sēdēja sinedrijā, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu līdzināmies eņģeļa vaigam.
Apustuļu darbi 6:1-15 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tanīs dienās, mācekļu skaitam pieaugot, hellēnistu starpā radās kurnēšana pret ebrējiem, ka viņu atraitnes dienišķajā apkalpošanā paliekot neievērotas. Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: „Nav pareizi, ka mēs, apkalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svēta Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; Bet mēs gribam ari turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.“ Šie vārdi patika visai draudzei, un viņi izredzēja Stefanu, vīru, ticības un Svēta Gara pilnu, un Filipu, Prohoru, Nikanoru, Timonu, Parmenu un Nikolaju, Antiochijas prosēlitu, Un veda tos apustuļu priekšā; tie, Dievu pielūgdami, uzlika viņiem rokas. Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzalemē stipri pieauga, un liels pulks priesteru kļuva ticīgi. Bet Stefans, pilns ticības un spēka, darīja brīnumus un lielas zīmes tautā. Tad piecēlās daži no tā saucamās libertīnu un kirēniešu un aleksandriešu skolas, un daži no Kilikijas un Āzijas un iesāka vārdu cīņu ar Stefanu, Bet tie nespēja pretoties gudrībai un garam, ar kādu viņš runāja. Tad viņi sakūdīja vīrus, lai saka: „Mēs esam dzirdējuši, ka viņš zaimo Mozu un Dievu.“ Tie saskubināja ļaudis, vecajus un rakstu mācītājus un, viņam uzbrukuši, satvēra to un veda sinedrija priekšā. Viņi atveda viltus lieciniekus, kas sacīja: „Šis cilvēks nemitas runāt pret svēto vietu un bauslību; Jo mēs esam dzirdējuši viņu sakām: Šis nacarietis Jēzus nopostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums Mozus devis.“ Un visi, kas sēdēja sinedrija, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu līdzināmies eņģeļa vaigam.
Apustuļu darbi 6:1-15 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Tanīs dienās, kad mācekļi vairojās, kurnēšana cēlās pie Grieķiem pret Ebrejiem, ka viņu atraitnes ikdienas apkopšanā paliekot neievērotas. Tie divpadsmit saaicināja mācekļu draudzi un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs Dieva vārdu atstājam un kalpojam pie galda. Tāpēc, brāļi, izredziet savā starpā septiņus vīrus, kam ir laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, ko mēs šīs vajadzības pēc varētu iecelt. Bet mēs gribam pastāvīgi turēties pie Dieva lūgšanas un pie vārda amata.” Un šie vārdi patika visai draudzei; un tie izredzēja Stefanu, ticības un Svētā Gara pilnu vīru, un Filipu un Prohoru un Nikanoru un Timonu un Parmenu un Nikolaju, prosēlītu no Antiohijas. Šos tie veda apustuļu priekšā. Un Dievu pielūguši viņi uzlika uz tiem rokas. Un Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē ļoti vairojās, un liels priesteru pulks palika paklausīgs ticībai. Un Stefans, ticības un spēka pilns, darīja brīnumus un lielas zīmes starp ļaudīm. Un kādi no tā sauktās Libertīnu un Kireniešu un Aleksandriešu skolas un no tiem, kas bija no Kilikijas un Āzijas, cēlās un ar Stefanu stipri strīdējās. Un tie nespēja pretī stāvēt gudrībai un Garam, ar ko viņš runāja. Tad tie izmācīja vīrus, lai saka: “Mēs viņu esam dzirdējuši zaimošanas runājam pret Mozu un pret Dievu.” Un tie sakūdīja ļaudis un vecajus un rakstu mācītājus. Un viņam uzmākušies, tie viņu sagrāba un veda tiesas priekšā. Un atveda viltīgus lieciniekus, kas sacīja: “Šis cilvēks nemitās zaimošanas runāt pret šo svēto vietu un bauslību. Jo mēs viņu esam dzirdējuši sakām: ka šis Jēzus no Nacaretes nopostīs šo vietu un pārvērtīs ierašas, ko mums Mozus devis.” Un visi, kas augstā tiesā sēdēja, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu kā kāda eņģeļa vaigu.