Apustuļu darbi 6:1-15

Tanīs dienās, kad mācekļi vairojās, kurnēšana cēlās pie Grieķiem pret Ebrejiem, ka viņu atraitnes ikdienas apkopšanā paliekot neievērotas. Tie divpadsmit saaicināja mācekļu draudzi un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs Dieva vārdu atstājam un kalpojam pie galda. Tāpēc, brāļi, izredziet savā starpā septiņus vīrus, kam ir laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, ko mēs šīs vajadzības pēc varētu iecelt. Bet mēs gribam pastāvīgi turēties pie Dieva lūgšanas un pie vārda amata.” Un šie vārdi patika visai draudzei; un tie izredzēja Stefanu, ticības un Svētā Gara pilnu vīru, un Filipu un Prohoru un Nikanoru un Timonu un Parmenu un Nikolaju, prosēlītu no Antiohijas. Šos tie veda apustuļu priekšā. Un Dievu pielūguši viņi uzlika uz tiem rokas. Un Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē ļoti vairojās, un liels priesteru pulks palika paklausīgs ticībai. Un Stefans, ticības un spēka pilns, darīja brīnumus un lielas zīmes starp ļaudīm. Un kādi no tā sauktās Libertīnu un Kireniešu un Aleksandriešu skolas un no tiem, kas bija no Kilikijas un Āzijas, cēlās un ar Stefanu stipri strīdējās. Un tie nespēja pretī stāvēt gudrībai un Garam, ar ko viņš runāja. Tad tie izmācīja vīrus, lai saka: “Mēs viņu esam dzirdējuši zaimošanas runājam pret Mozu un pret Dievu.” Un tie sakūdīja ļaudis un vecajus un rakstu mācītājus. Un viņam uzmākušies, tie viņu sagrāba un veda tiesas priekšā. Un atveda viltīgus lieciniekus, kas sacīja: “Šis cilvēks nemitās zaimošanas runāt pret šo svēto vietu un bauslību. Jo mēs viņu esam dzirdējuši sakām: ka šis Jēzus no Nacaretes nopostīs šo vietu un pārvērtīs ierašas, ko mums Mozus devis.” Un visi, kas augstā tiesā sēdēja, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu kā kāda eņģeļa vaigu.