Apustuļu darbi 4:1-28
Apustuļu darbi 4:1-28 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tiem uz ļaudīm runājot, pienāca priesteri, Tempļa sardzes priekšnieks un saduķeji, sadusmoti par to, ka viņi ļaudis mācīja un sludināja Jēzū augšāmcelšanos no mirušiem. Tie satvēra viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam; jo bija jau vakars. Bet daudz ļaužu, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja, un viņu skaits bija ap pieci tūkstoši vīru. Nākamajā dienā sapulcējās viņu vadoņi, vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē, tāpat augstais priesteris Anna un Kajafa, Jānis, Aleksandrs un visi, kas bija no augsto priesteru cilts. Un, tie viņus savā vidū nostatījuši, pratināja: "Kādā spēkā vai kādā vārdā jūs to esat darījuši?" Tad Pēteris, Svētā Gara pilns, tiem sacīja: "Tautas vadoņi un vecaji, ja mūs šodien pratina laba darba dēļ, ar ko šis neveselais cilvēks ir dziedināts, tad lai jums visiem un visai Israēla tautai ir zināms, ka šis stāv vesels jūsu priekšā nacarieša Jēzus Kristus Vārdā, ko jūs esat situši krustā, bet ko Dievs uzmodinājis no mirušiem. Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlēji, esat atmetuši un kas kļuvis par stūra akmeni. Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana." Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu, un, redzot izdziedināto cilvēku pie tiem stāvam, viņiem nebija nekā ko pretim teikt. Pavēlējuši tiem atstāt sinedriju, viņi apspriedās savā starpā, sacīdami: "Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka tiešām brīnums caur tiem noticis, tas visiem ir zināms, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt; bet lai tas ļaužu starpā tālāk neizpaužas, mēs tiem stingri piekodināsim nerunāt vairs šinī Vārdā ne ar vienu cilvēku." Tos ieaicinājuši, viņi tiem pavēlēja nemaz vairs nerunāt, nedz mācīt Jēzus Vārdā. Bet Pēteris un Jānis, tiem atbildēdami, sacīja: "Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam; jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši." Tiem vēlreiz piedraudējuši un nevarēdami izdomāt, kā tos sodīt, viņi tos atlaida ļaužu dēļ, jo visi teica Dievu par to, kas bija noticis, jo šis cilvēks, kam dziedināšanas brīnums bija noticis, bija vairāk kā četrdesmit gadu vecs. Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: "Kungs, Tu, kas esi radījis debesis un zemi un jūru un visu, kas tanī, kas ar Sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības? Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret To Kungu un Viņa Svaidīto. - Jo patiesi Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm šinī pilsētā apvienojušies pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam bija jānotiek.
Apustuļu darbi 4:1-28 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tiem uz ļaudīm runājot, pienāca priesteri, svētnīcas sardzes priekšnieks un saduķēji, Sadusmoti par to, ka viņi ļaudis mācīja un sludināja Jēzū augšāmcelšanos no mirušiem. Tie satvēra viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam; jo bija jau vakars. Bet daudz ļaužu, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja, un viņu skaits bija ap pieci tūkstoši vīru. Nākošajā dienā sapulcējās viņu vadoņi, vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē, Tāpat augstais priesteris Anna un Kajafa, Jānis, Aleksandrs un visi, kas bija no augsto priesteru cilts. Un viņus savā vidū nostatījuši, pratināja: „Kādā spēkā vai kādā vārdā jūs to esat darījuši?“ Tad Pēteris, Svēta Gara pilns, tiem sacīja: „Tautas vadoņi un vecaji, Ja mūs šodien pratina laba darba dēl, ar ko šis neveselais cilvēks ir dziedināts, Tad lai jums visiem un visai Israēla tautai ir zināms, ka šis stāv vesels jūsu priekšā nacarieša Jēzus Kristus vārdā, ko jūs esat situši krustā, bet ko Dievs uzmodinājis no mirušiem. Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlēji, esat atmetuši un kas kļuvis par stāja akmeni. Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.“ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu, Un, redzot izdziedināto cilvēku pie tiem stāvam, viņiem nebija nekā ko pretim teikt. Pavēlējuši tiem atstāt sinedriju, viņi apspriedās savā starpā, sacīdami: „Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka tiešām brīnums caur tiem noticis, tas visiem ir zināms kas Jeruzalemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt; Bet lai tas laužu starpā tālāk neizpaužas, mēs tiem stingri piekodi-nāsim nerimāt vairs šinī vārdā ne ar vienu cilvēku.“ Tos ieaicinājuši, viņi tiem pavēlēja nemaz vairs nerunāt nedz mācīt Jēzus vārdā. Bet Pēteris un Jānis, tiem atbildēdami, sacīja: „Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam; Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.“ Tiem vēlreiz piedraudējuši, viņi tos atlaida, nevarēdami izdomāt, kā tos sodit, ļaužu dēļ, jo visi teica Dievu par to, kas bija noticis, Jo šis cilvēks, kam dziedināšanas brīnums bija noticis, bija vairāk kā četrdesmit gadu vecs. Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši. To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: „Kungs, tu, kas esi radījis debesis un zemi, un jūfu un visu, kas tanī, Kas ar sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības? Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret to Kungu un viņa Svaidīto. Jo, patiesi, Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudim šinī pilsētā apvienojušies pret tavu svēto kalpu Jēzu, ko tu esi svaidījis, Lai darītu to, ko tava roka un tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam 1 bija jānotiek.
Apustuļu darbi 4:1-28 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet šiem uz ļaudīm runājot piegāja priesteri un Dieva nama virsnieks un saduceji, Apskaitušies, ka viņi ļaudis mācīja un ka pasludināja Jēzū augšāmcelšanos no miroņiem; Un rokas tiem pielika un tos iemeta cietumā līdz rītam, jo vakars jau bija. Bet daudzi, kas dzirdēja vārdu, ticēja; un tur tapa skaitīti pie piectūkstoš vīriem. Bet notikās otrā dienā, ka viņu virsnieki un vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē sapulcējās, Un Annas, augstais priesteris, un Kajafa un Jānis un Aleksandrs, un cik no augstā priestera cilts bija; Un viņus savā priekšā noveduši, tie jautāja: “Kādā spēkā jeb kādā vārdā jūs to esat darījuši?” Tad Pēteris, Svēta Gara pilns, uz tiem sacīja: “Jūs ļaužu virsnieki un jūs Israēla vecaji, Ja mēs šodien topam tiesāti laba darba dēļ pie šā neveselā cilvēka, caur ko šis ir dziedināts, Lai jums visiem un visiem Israēla ļaudīm kļūst zināms, ka šis jūsu priekšā stāv vesels Jēzus Kristus no Nacaretes vārdā, Kuru jūs esat krustā situši, un Kuru Dievs no miroņiem uzmodinājis. Šis ir akmens, no jums nama taisītājiem atmests, kas palicis par stūra akmeni. Un pestīšana nav caur citu nevienu, jo arīdzan cits vārds apakš debess cilvēkiem nav dots, caur ko mums būs mūžīgi dzīvot.” Kad tie nu Pētera un Jāņa sirds drošību redzēja un noprata, ka tie bija nemācīti un zemas kārtas cilvēki, tad tie brīnījās, un tos pazina, ka viņi bijuši ar Jēzu. Un kad tie redzēja izdziedināto cilvēku pie viņiem stāvam, tad tiem nebija ko pretim runāt. Un tie lika viņiem iziet no tiesas nama un sarunājās savā starpā, Sacīdami: “Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo ka skaidrs brīnums caur tiem noticis, tas ir zināms visiem, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt. Bet lai tas starp ļaudīm tālāk neizpaužas, mēs tiem gribam stipri piekodināt, ka tiem vairs uz nevienu cilvēku nebūs runāt šajā vārdā.” Un viņus aicinājuši, tie viņiem pavēlēja nerunāt un nemācīt Jēzus vārdā. Bet Pēteris un Jānis atbildēdami uz tiem sacīja: “Spriežat paši, vai Dieva priekšā ir taisni, jums vairāk klausīt nekā Dievam? Jo mēs nevaram palikt nerunājuši par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” Bet tie vēl vairāk viņus apdraudēja un palaida un neatrada, kā tos sodīt, ļaužu dēļ, jo visi pagodināja Dievu par to, kas bija noticis. Jo cilvēks bija vairāk nekā četrdesmit gadus vecs, pie kā šī dziedināšanas zīme bija notikusi. Un vaļā atlaisti tie nāca pie savējiem un pasludināja, ko augstie priesteri un vecaji uz tiem bija sacījuši. Un to dzirdējuši, tie vienprātīgi savu balsi pacēla uz Dievu un sacīja: “Kungs, Tu esi Tas Dievs, kas ir darījis debesi un zemi un jūru un visas lietas, kas tur iekšā, Kas caur Sava kalpa Dāvida muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību? Ķēniņi virs zemes ir sacēlušies, un valdnieki sapulcējušies pret To Kungu un pret Viņa Svaidīto. Jo patiesi, tie ir sapulcējušies pret Tavu svēto bērnu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, arī Hērods un Pontius Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm, To darīdami, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš ir nolēmis, ka tam bija notikt.