Apustuļu darbi 4:1-28

Bet šiem uz ļaudīm runājot piegāja priesteri un Dieva nama virsnieks un saduceji, Apskaitušies, ka viņi ļaudis mācīja un ka pasludināja Jēzū augšāmcelšanos no miroņiem; Un rokas tiem pielika un tos iemeta cietumā līdz rītam, jo vakars jau bija. Bet daudzi, kas dzirdēja vārdu, ticēja; un tur tapa skaitīti pie piectūkstoš vīriem. Bet notikās otrā dienā, ka viņu virsnieki un vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē sapulcējās, Un Annas, augstais priesteris, un Kajafa un Jānis un Aleksandrs, un cik no augstā priestera cilts bija; Un viņus savā priekšā noveduši, tie jautāja: “Kādā spēkā jeb kādā vārdā jūs to esat darījuši?” Tad Pēteris, Svēta Gara pilns, uz tiem sacīja: “Jūs ļaužu virsnieki un jūs Israēla vecaji, Ja mēs šodien topam tiesāti laba darba dēļ pie šā neveselā cilvēka, caur ko šis ir dziedināts, Lai jums visiem un visiem Israēla ļaudīm kļūst zināms, ka šis jūsu priekšā stāv vesels Jēzus Kristus no Nacaretes vārdā, Kuru jūs esat krustā situši, un Kuru Dievs no miroņiem uzmodinājis. Šis ir akmens, no jums nama taisītājiem atmests, kas palicis par stūra akmeni. Un pestīšana nav caur citu nevienu, jo arīdzan cits vārds apakš debess cilvēkiem nav dots, caur ko mums būs mūžīgi dzīvot.” Kad tie nu Pētera un Jāņa sirds drošību redzēja un noprata, ka tie bija nemācīti un zemas kārtas cilvēki, tad tie brīnījās, un tos pazina, ka viņi bijuši ar Jēzu. Un kad tie redzēja izdziedināto cilvēku pie viņiem stāvam, tad tiem nebija ko pretim runāt. Un tie lika viņiem iziet no tiesas nama un sarunājās savā starpā, Sacīdami: “Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo ka skaidrs brīnums caur tiem noticis, tas ir zināms visiem, kas Jeruzālemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt. Bet lai tas starp ļaudīm tālāk neizpaužas, mēs tiem gribam stipri piekodināt, ka tiem vairs uz nevienu cilvēku nebūs runāt šajā vārdā.” Un viņus aicinājuši, tie viņiem pavēlēja nerunāt un nemācīt Jēzus vārdā. Bet Pēteris un Jānis atbildēdami uz tiem sacīja: “Spriežat paši, vai Dieva priekšā ir taisni, jums vairāk klausīt nekā Dievam? Jo mēs nevaram palikt nerunājuši par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” Bet tie vēl vairāk viņus apdraudēja un palaida un neatrada, kā tos sodīt, ļaužu dēļ, jo visi pagodināja Dievu par to, kas bija noticis. Jo cilvēks bija vairāk nekā četrdesmit gadus vecs, pie kā šī dziedināšanas zīme bija notikusi. Un vaļā atlaisti tie nāca pie savējiem un pasludināja, ko augstie priesteri un vecaji uz tiem bija sacījuši. Un to dzirdējuši, tie vienprātīgi savu balsi pacēla uz Dievu un sacīja: “Kungs, Tu esi Tas Dievs, kas ir darījis debesi un zemi un jūru un visas lietas, kas tur iekšā, Kas caur Sava kalpa Dāvida muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību? Ķēniņi virs zemes ir sacēlušies, un valdnieki sapulcējušies pret To Kungu un pret Viņa Svaidīto. Jo patiesi, tie ir sapulcējušies pret Tavu svēto bērnu Jēzu, ko Tu esi svaidījis, arī Hērods un Pontius Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudīm, To darīdami, ko Tava roka un Tavs padoms iepriekš ir nolēmis, ka tam bija notikt.