1. Samuēla 18:1-16
1. Samuēla 18:1-16 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un, kad viņš bija beidzis runāt ar Saulu, tad Jonatāna sirds saistījās ar Dāvida sirdi un tie viens otru iemīlēja; un Jonatānam viņš bija tikpat kā viņa paša dzīvība. Un Sauls tanī pašā dienā ņēma Dāvidu pie sevis un neļāva tam atgriezties viņa tēva namā. Un Jonatāns noslēdza ar Dāvidu derību, tādēļ ka tie viens otru mīlēja kā savu paša sirdi. Un Jonatāns noņēma savu apmetni, kas viņam bija, un viņš to deva Dāvidam, kā arī savas bruņas, savu zobenu, savu loku un savu jostu. Un Dāvids gāja visur, kur vien Sauls viņu sūtīja. Viņš arī visu sapratīgi izpildīja, un Sauls viņu iecēla par virsnieku karavīriem. Viņš jo labi patika visai tautai un tāpat arī Saula galma ļaudīm. Tad nu, Saulam un karaspēkam atgriežoties un arī Dāvidam mājup ejot no filistiešu sakāves, notika, ka sievas bija iznākušas no visām Israēla pilsētām dziedādamas un dejodamas, lai sagaidītu ķēniņu Saulu ar bungām, prieka saucieniem un dejas solī. Un šīs sievas, dejas solī iedamas, dziedāja: "Sauls ir nositis tūkstošus, bet Dāvids desmitiem tūkstošu." Tad Sauls ļoti sadusmojās, jo viņam šis teiciens nepatika, un viņš sacīja: "Viņi Dāvidam piedēvējuši desmitiem tūkstošu, bet man tie devuši tikai tūkstošus; nu vēl tikai tam trūkst ķēniņa varas!" Un, sākot ar šo dienu, Sauls apskauda Dāvidu - un tā arī joprojām. Un notika, ka nākamajā dienā Saulu pārņēma ļauns gars no Dieva un viņš nonāca savā namā neprāta stāvoklī; bet Dāvids ar savu roku spēlēja cītaru kā ik dienas, un Saulam bija rokā šķēps. Un Sauls meta šķēpu un domāja: es pieduršu Dāvidu pie sienas. Bet Dāvids izlocījās no viņa divas reizes. Tad Sauls baidījās Dāvida, tādēļ ka Tas Kungs bija ar viņu, bet Saulu Viņš bija atstājis. Tādēļ Sauls viņu atbrīvoja no kalpošanas sev, attālināja viņu no sevis un iecēla par virsnieku pār tūkstoš vīriem. Viņš izgāja kara gājienos un atgriezās no tiem sava karapulka priekšgalā. Un Dāvids bija gudrs visos savos ceļos, un Tas Kungs bija ar viņu. Kad Sauls redzēja, ka viņš bija ļoti sapratīgs, tad tas no viņa bijās. Bet viss Israēls un Jūda mīlēja Dāvidu, jo tas izgāja un atgriezās viņu karapulka priekšgalā.
1. Samuēla 18:1-16 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un kad viņš bija beidzis runāt ar Sauļu, tad Jonatāna sirds saistījās ar Dāvida sirdi, un tie viens otru iemīlēja; un Jonatānam viņš bija tikpat kā viņa paša dzīvība. Un Sauls tanī pašā dienā ņēma Dāvidu pie sevis un neļāva tam atgriezties viņa tēva namā. Un Jonatāns noslēdza ar Dāvidu savstarpēju derību, tādēļ ka tie viens otru mīlēja kā savu pašu sirdi. Un Jonatāns novilka savu mēteli, kas viņam bija mugurā, un viņš to deva Dāvidam, ir savas bruņas, ir savu zobenu, ir savu loku un savu jostu. Un Dāvids gāja visur, kur vien Sauls viņu sūtīja. Viņš arī visu sapratīgi izpildīja, un Sauls viņu iecēla par virs-nieku karavīriem. Viņš jo labi patika visai tautai un tāpat arī Saula galma ļaudīm. Tad nu, Saulam un karaspēkam atgriežoties un arī Dāvidam mājup ejot no filistiešu sakāves, notika, ka sievas bija iznākušas no visām Israēla pilsētām, dziedādamas un dejodamas, lai sagaidītu ķēniņu Sauļu ar bungām, prieka saucieniem un dejas solī. Un šīs sievas, dziedādamas un rakstā soļodamas, dziedāja un sacīja: „Sauis ir nositis savu tūkstoti, bet Dāvids savus desmit tūkstošus!“ Tad Sauls ļoti sadusmojās, jo viņam šis teiciens nepatika, un viņš sacīja: „Viņi Dāvidam piedēvējuši desmit tūkstošus, bet man tie devuši tikai tūks-toti: nu vēl tikai tam trūkst ķēniņa varas!“ Un, iesākot ar šo dienu, Sauls apskauda Dāvidu, un tā arī joprojām. Un notika, ka nākamā dienā Saulu pārņēma ļauns gars no Dieva, un viņš bija nonācis savā namā neprāta stāvoklī; bet Dāvids ar savu roku spēlēja kokli kā ikdienas, un Saulam bija roķā šķēps. Un Sauls meta šķēpu un domāja: „Es pieduršu pie sienas Dāvidu!“ Bet Dāvids izlocījās no viņa divas reizes. Tad Sauls baidījās Dāvida, tādēļ ka tas Kungs bija ar viņu, bet Saulu Viņš bija atstājis. Tādēļ Sauls viņu atbrīvoja no kalpošanas sev, attālināja viņu no sevis un iecēla par virsnieku pār tūkstoš vīriem. Viņš izgāja kara gājienos un atgriezās no tiem arvienu sava karapulka priekšgalā. Un Dāvids bija gudrs visos savos ceļos, un tas Kunga bija ar viņu. Kad nu Sauls redzēja, ka viņš bija ļoti sapratīgs, tad tas no viņa bijās. Bet viss Israēls un Jūda mīlēja Dāvidu, jo tas gāja un nāca viņu kara-pulku priekšgalā.
1. Samuēla 18:1-16 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Kad nu viņš bija beidzis ar Saulu runāt, tad Jonatāna sirds ar Dāvida sirdi sadraudzējās, un Jonatāns viņu iemīlēja kā savu dvēseli. Un Sauls viņu ņēma tai pašā dienā un tam neļāva tēva namā pāriet. Un Jonatāns derēja derību ar Dāvidu, tāpēc ka viņš to mīlēja kā savu dvēseli. Un Jonatāns noņēma savu mēteli, kas viņam bija, un to deva Dāvidam, arī savas drēbes, kā arī savu zobenu un savu stopu un savu jostu. Un Dāvids izgāja visur, kurp Sauls viņu sūtīja, un turējās gudri, un Sauls to iecēla pār karavīriem, un tas patika labi visiem ļaudīm, arī Saula kalpiem. Un notikās, kad tie nu pārnāca, un Dāvids atpakaļ griezās no Fīlistu kaušanas, tad sievas no visām Israēla pilsētām dziedot un dejot izgāja ķēniņam Saulam pretī ar bungām, ar prieku un ar spēlēm. Un sievas diedamas dziedāja un sacīja: Sauls tūkstošus nokāvis, bet Dāvids desmit tūkstošus. Tad Sauls ļoti apskaitās un šī valoda viņam nepatika un viņš sacīja: tie Dāvidam devuši desmit tūkstošus un man tie devuši tūkstošus; tiešām valstība vēl viņam tiks. Un Sauls skaudīgi skatījās uz Dāvidu no tās dienas un turpmāk. Un notikās otrā dienā, kad ļauns gars no Dieva Saulam uznāca, un tas muldēja savā pašā namā, tad Dāvids spēlēja ar savu roku, kā ikdienas, un Saulam bija šķēps rokā, Un Sauls meta šķēpu un domāja: es Dāvidu pie sienas noduršu. Bet Dāvids novērsās divreiz no viņa. Un Sauls bijās no Dāvida, jo Tas Kungs bija ar viņu un bija no Saula atstājies. Un Sauls viņu atstādināja no sevis un to darīja par virsnieku pār tūkstoti; un tas izgāja un iegāja ļaužu priekšā. Un Dāvids turējās gudri uz visiem saviem ceļiem, un Tas Kungs bija ar viņu. Kad nu Sauls redzēja, ka tas ļoti gudri turējās, tad tas no viņa bijās. Bet viss Israēls un Jūda mīlēja Dāvidu, jo tas izgāja un iegāja viņu priekšā.