1. Samuēla 13:1-15
1. Samuēla 13:1-15 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Sauls bija gadus vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un viņš valdīja divus gadus pār Israēlu. Un Sauls sev izmeklēja no Israēla trīs tūkstošus vīru, un divi tūkstoši bija pie viņa Mikmašas un Bēteles kalnos, bet tūkstoš vīru bija pie Jonatāna Gibeā Benjamīna ciltī; visus pārējos vīrus viņš atlaida, ikvienu uz savu telti. Bet Jonatāns sagrāva filistiešu sardžu nometni, kura atradās Gibeā, un filistieši to dzirdēja; bet Sauls lika pūst taures visā zemē, paziņodams: "Lai ebreji to dzird." Kad viss Israēls dzirdēja sakām, ka Sauls ir sagrāvis filistiešu sardžu nometni un Israēls kļuvis filistiešiem nepanesams, tad tika sasaukta visa tauta uz Gilgalu, lai sekotu Saulam. Arī filistieši sapulcējās, lai uzbruktu Israēlam, pavisam kopā trīsdesmit tūkstoši ratu un seši tūkstoši jātnieku, bet kājnieku tik daudz kā smiltis jūrmalā; tie devās karagājienā un uzcēla savu telšu nometni austrumos no Bet-Avenas pie Mikmašas. Un, kad nu Israēla vīri redzēja, ka viņi ir briesmās, jo ļaudis bija apspiesti, tad ļaudis paslēpās gan alās, gan aizās un klintīs, gan klintīs iekaltās kapenēs, gan ūdens tvertnēs. Daži devās pat pāri Jordānai uz Gada un Gileāda zemi, bet Sauls vēl kavējās Gilgalā, un visi aiz viņa stāvošie ļaudis bija lielās izbailēs. Tā viņš gaidīja septiņas dienas līdz Samuēla noliktajam laikam, bet, kad Samuēls nenāca uz Gilgalu un ļaudis, kas bija pie viņa, sāka jau izklīst, tad Sauls sacīja: "Atnesiet šurp pie manis dedzināmo upuri un kaujamo pateicības upuri!" Un viņš upurēja dedzināmo upuri. Un notika, tikko kā viņš bija pabeidzis upurēt dedzināmo upuri, redzi, tad atnāca Samuēls. Un Sauls izgāja viņam pretī, lai viņu apsveiktu. Tad Samuēls sacīja: "Ko tu esi darījis?" Un Sauls atbildēja: "Kad es redzēju, ka ļaudis klīst projām no manis un tu noliktā laikā nenāci, un filistieši ir sapulcējušies Mikmašā, tad es domāju: tagad filistieši dosies pret mani uz Gilgalu uzbrukumā, bet es vēl neesmu paspējis Tā Kunga priekšā izlūgties žēlastību, - tā es iedrošinājos un nesu dedzināmo upuri." Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Tu esi aplam darījis; tu neesi izpildījis Tā Kunga, sava Dieva, bausli, ko Viņš tev bija pavēlējis; patlaban Tas Kungs būtu tavu ķēniņa varu pār Israēlu apstiprinājis uz mūžīgiem laikiem, bet nu tava ķēniņa valsts nepastāvēs. Tas Kungs jau ir izmeklējis Sev vīru, kas ir pēc Viņa sirdsprāta, un Tas Kungs tam ir nolicis būt Savai tautai par valdnieku, jo tu neesi izpildījis, ko Tas Kungs bija tev pavēlējis." Tad Samuēls cēlās, devās projām no Gilgalas uz Gibeu Benjamīna ciltī; bet Sauls pārskaitīja savu karapulku, kas bija vēl pie viņa palicis, - ap seši simti vīru.
1. Samuēla 13:1-15 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Sauls bija gadus vecs, kad viņš k uva ķēniņš un valdīja divus gadus pār Israēlu. Un Sauls sev izmeklēja no Israēla trīs tūkstošus vīru, un divi tūkstoši bija pie viņa Mikmašas un Bētcles kalnos, bet tūkstoš vīri bija pie Jonatāna Gibeā Benjamīna ciltī; visu pārējo karavīru daudzumu viņš atlaida, ikvienu uz savu telti. Bet Jonatāns sagrāva filistiešu sardžu nometni, kupa atradās Gibeā, un filistieši to dzirdēja; bet Sauls lika pūst taures visā zemē, paziņodams: „Lai ebrēji to dzird!“ Kad viss Israēls dzirdēja sakām, ka Sauls ir sagrāvis filistiešu sardžu nometni un Israēls k uvis filistiešiem nepanesams, tad tika sasaukta visa tauta uz Gilgalu, lai sekotu Saulam. Arī filistieši sapulcējās kopā, lai uzbruktu Israēlam, pavisam trīsdesmit tūkstoši ratu un seši tūkstoši jātnieku, bet kājnieku tik daudz kā smiltis jūrmalā; tie devās kapa gājienā un uzcēla savu telšu nometni austrumos no Bet-Avenas pie Mikmašas. Un kad nu Israēla vīrieši izprata, ka tiem ir beigas un ka visa tauta ir smagās sprugās, tad ļaudis meklēja paslēptuves—ir alās, ir aizās un klintīs, ir klintīs iekaltās kapenēs, ir ūdens tvertnēs. Daži devās pat pāri Jardānai uz Gada un Gileāda zemi, bet Sauls vēl kavējās Gilgalā, un visa aiz viņa stāvošā tauta bija lielās izbailēs. Tā viņš gaidīja septiņas dienas līdz Samuēla noliktajam laikam, bet kad Samuēls nenāca uz Gilgalu un ļaudis, kas bija pie viņa, sāka jau izklīst, Tad Sauls sacīja „Atnesiet šurp pie manis dedzināmo upuri un kaujamo pateicības upuri!“ Un viņš upurēja dedzināmo upuri. Un notika, ka tikko kā viņš bija pabeidzis upurēt dedzināmo upuri, redzi, tad atnāca Samuēls. Un Sauls izgāja viņam pretī, lai viņu apsveiktu. Tad Samuēls sacīja: „Ko tu esi darījis?“ Un Sauls atbildēja: „Kad es redzēju, ka tauta klīst projām no manis, un tu noliktā laikā nenāci, un filistieši ir sapulcējušies Mikmašā, Tad es domāju: Tagad filistieši dosies pret mani uz Gilgalu uzbrukumā, —bet es vēl neesmu paspējis tā Kunga priekšā izlūgties žēlastību—tā es iedro-šinājos un nesu dedzināmo upuri.“ Tad Samuēls atbildēja Saulam: „Tu esi aplami darījis; tu neesi izpildījis tā Kunga, sava Dieva, bausli, ko Viņš tev bija pavēlējis; patlaban tas Kungs būtu tavu ķēniņa varu pār Israēlu apstiprinājis uz mūžīgiem laikiem, Bet nu tagad tava ķēniņa valsts nepastāvēs. Tas Kungs jau ir izmeklējis sev vīru, kas ir pēc Viņa sirds prāta, un tas Kungs tam ir nolicis būt savai tautai par valdnieku, jo tu neesi izpildījis, ko tas Kungs bija tev pavēlējis.“ Tad Samuēls cēlās, devās projām no Gilgalas un gāja savu ceļu; bet atlikušie karavīri sekoja Saulam no Gilgalas uz Gibeu Benjamīna ciltī; tur Sauls pārskaitīja savu kara pulku, kas bija vēl pie viņa palicis, ap seši simti vīru.
1. Samuēla 13:1-15 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Sauls bija vienu gadu par ķēniņu bijis un valdīja otru gadu pār Izraēlu, Un Sauls sev izlasīja trīs tūkstošus (vīru) no Israēla un divi tūkstoši bija pie Saula Mihmasā un uz Bēteles kalniem, un tūkstoš (vīru) pie Jonatāna Benjamina Gibejā; un citus ļaudis viņš atlaida, ikvienu uz savām mājām. Bet Jonatāns sita Fīlistus nometnē Ģebā, un Fīlisti to dzirdēja. Tādēļ Sauls pūta ar bazūnēm pa visu zemi sacīdams: lai Ebreji to dzird. Tad viss Israēls dzirdēja sakām: Sauls Fīlistus nometnē ir sitis, un Israēls ir tapis smirdots pie Fīlistiem. Tad ļaudis tapa sasaukti pie Saula Gilgalā. Un Fīlisti sapulcējās pret Israēli karot, trīsdesmit tūkstoš rati un seštūkstoš jātnieki un tik daudz ļaužu kā smiltis jūrmalā. Un tie cēlās un apmeta nometni pie Mihmasas, no Bet-Avenas pret rītiem. Kad nu Israēla vīri redzēja savas bēdas (jo ļaudis bija spaidos), tad ļaudis paslēpās alās un ērkšķu krūmos un klintīs un pilīs un bedrēs. Un Ebreji cēlās pār Jordāni pāri uz Gada zemi un Gileādu. Bet Sauls bija vēl Gilgalā un visi ļaudis viņam sekoja drebēdami. Tad viņš gaidīja septiņas dienas, līdz laikam, ko Samuēls bija nolicis. Bet kad Samuēls uz Gilgalu nenāca, tad ļaudis no viņa izklīda. Tad Sauls sacīja: nesiet man šurp dedzināmo upuri un pateicības upurus. Un viņš upurēja dedzināmo upuri. Kad nu viņš bija beidzis upurēt dedzināmo upuri, redzi, tad Samuēls atnāca, un Sauls izgāja tam pretī, viņu sveicināt. Tad Samuēls sacīja: ko tu esi darījis? Un Sauls sacīja: kad es redzēju, ka ļaudis no manis izklīda un tu noliktā laikā nenāci, un Fīlisti bija sapulcējušies Mihmasā, Tad es sacīju: nu Fīlisti pie manis nāks uz Gilgalu, un es Tā Kunga vaigu neesmu pielūdzis, tā es iedrošinājos un upurēju dedzināmo upuri. Tad Samuēls sacīja uz Saulu: tu esi aplam darījis; tu neesi turējis Tā Kunga, sava Dieva, bausli, ko Viņš tev ir pavēlējis; jo nu Tas Kungs tavu valstību pār Israēli būtu apstiprinājis mūžīgi, Bet nu tava valstība nepastāvēs: Tas Kungs Sev vīru ir izmeklējis pēc Savas sirds, un Tas Kungs to ir nolicis Saviem ļaudīm par valdnieku, tāpēc ka tu neesi turējis, ko Tas Kungs tev bija pavēlējis. Tad Samuēls cēlās un gāja no Gilgalas uz Benjamina Gibeju, un Sauls skaitīja ļaudis, kas pie viņa atradās, pie sešsimt vīru.