PIRMĀ SAMUELA 13:1-15

Sauls bija gadus vecs, kad viņš k uva ķēniņš un valdīja divus gadus pār Israēlu. Un Sauls sev izmeklēja no Israēla trīs tūkstošus vīru, un divi tūkstoši bija pie viņa Mikmašas un Bētcles kalnos, bet tūkstoš vīri bija pie Jonatāna Gibeā Benjamīna ciltī; visu pārējo karavīru daudzumu viņš atlaida, ikvienu uz savu telti. Bet Jonatāns sagrāva filistiešu sardžu nometni, kupa atradās Gibeā, un filistieši to dzirdēja; bet Sauls lika pūst taures visā zemē, paziņodams: „Lai ebrēji to dzird!“ Kad viss Israēls dzirdēja sakām, ka Sauls ir sagrāvis filistiešu sardžu nometni un Israēls k uvis filistiešiem nepanesams, tad tika sasaukta visa tauta uz Gilgalu, lai sekotu Saulam. Arī filistieši sapulcējās kopā, lai uzbruktu Israēlam, pavisam trīsdesmit tūkstoši ratu un seši tūkstoši jātnieku, bet kājnieku tik daudz kā smiltis jūrmalā; tie devās kapa gājienā un uzcēla savu telšu nometni austrumos no Bet-Avenas pie Mikmašas. Un kad nu Israēla vīrieši izprata, ka tiem ir beigas un ka visa tauta ir smagās sprugās, tad ļaudis meklēja paslēptuves—ir alās, ir aizās un klintīs, ir klintīs iekaltās kapenēs, ir ūdens tvertnēs. Daži devās pat pāri Jardānai uz Gada un Gileāda zemi, bet Sauls vēl kavējās Gilgalā, un visa aiz viņa stāvošā tauta bija lielās izbailēs. Tā viņš gaidīja septiņas dienas līdz Samuēla noliktajam laikam, bet kad Samuēls nenāca uz Gilgalu un ļaudis, kas bija pie viņa, sāka jau izklīst, Tad Sauls sacīja „Atnesiet šurp pie manis dedzināmo upuri un kaujamo pateicības upuri!“ Un viņš upurēja dedzināmo upuri. Un notika, ka tikko kā viņš bija pabeidzis upurēt dedzināmo upuri, redzi, tad atnāca Samuēls. Un Sauls izgāja viņam pretī, lai viņu apsveiktu. Tad Samuēls sacīja: „Ko tu esi darījis?“ Un Sauls atbildēja: „Kad es redzēju, ka tauta klīst projām no manis, un tu noliktā laikā nenāci, un filistieši ir sapulcējušies Mikmašā, Tad es domāju: Tagad filistieši dosies pret mani uz Gilgalu uzbrukumā, —bet es vēl neesmu paspējis tā Kunga priekšā izlūgties žēlastību—tā es iedro-šinājos un nesu dedzināmo upuri.“ Tad Samuēls atbildēja Saulam: „Tu esi aplami darījis; tu neesi izpildījis tā Kunga, sava Dieva, bausli, ko Viņš tev bija pavēlējis; patlaban tas Kungs būtu tavu ķēniņa varu pār Israēlu apstiprinājis uz mūžīgiem laikiem, Bet nu tagad tava ķēniņa valsts nepastāvēs. Tas Kungs jau ir izmeklējis sev vīru, kas ir pēc Viņa sirds prāta, un tas Kungs tam ir nolicis būt savai tautai par valdnieku, jo tu neesi izpildījis, ko tas Kungs bija tev pavēlējis.“ Tad Samuēls cēlās, devās projām no Gilgalas un gāja savu ceļu; bet atlikušie karavīri sekoja Saulam no Gilgalas uz Gibeu Benjamīna ciltī; tur Sauls pārskaitīja savu kara pulku, kas bija vēl pie viņa palicis, ap seši simti vīru.