1. Laiku 21:18-30
1. Laiku 21:18-30 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un Tā Kunga eņģelis pavēlēja Gadam pateikt Dāvidam, lai Dāvids dodas augšup kalnā un lai uzceļ altāri Tam Kungam uz jebusieša Ornana klona. Un, paklausīdams Gada vārdiem, ko tas bija runājis Tā Kunga Vārdā, Dāvids devās kalnā. Kad Ornans apgriezās, tad ieraudzīja eņģeli, un viņa četri dēli, kas kūla kopā ar viņu, paslēpās; bet Ornans kūla kviešus. Kad Dāvids nāca pie Ornana, un Ornans paskatījās un ieraudzīja Dāvidu, tad viņš iznāca laukā no klona un nometās Dāvida priekšā uz sava vaiga pie zemes. Un Dāvids sacīja Ornanam: "Lūdzams, dod man klona vietu, lai es tur uzceļu altāri Tam Kungam, bet piešķir man to par pilnu samaksu, lai tā mocība tiek novērsta no tautas." Tad Ornans atbildēja Dāvidam: "Ņem to sev un dari, mans kungs un ķēniņ, kā vien tev patīk! Redzi, tur tos vēršus es dodu dedzināmiem upuriem un šos kuļamos rīkus malkai, bet kviešus ēdamam upurim; to visu es dodu!" Bet ķēniņš Dāvids sacīja Ornanam: "Nē, bet es to visu gribu pirkt no tevis par pilnu samaksu, jo es negribu ņemt Tam Kungam, kas ir tavs, nedz arī upurēt tādu dedzināmo upuri, kas iegūts par velti!" Tā Dāvids deva Ornanam par šo vietu zeltu, svarā seši simti seķeļu. Un Dāvids tur uzcēla Tam Kungam altāri un upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus; un, kad viņš To Kungu piesauca, tad Viņš tam atbildēja ar uguni no debesīm pār dedzināmo upuru altāri. Un Tas Kungs pavēlēja eņģelim, un viņš iebāza savu zobenu makstī. Tanī laikā, kad Dāvids redzēja, ka Tas Kungs bija viņam atbildējis uz jebusieša Ornana klona, viņš tur upurēja arī kaujamos upurus. Bet Tā Kunga mājoklis, ko Mozus bija izveidojis tuksnesī, un arī dedzināmo upuru altāris tanī laikā atradās kalnu augstienē pie Gibeonas. Bet Dāvids nevarēja tā priekšā noiet, lai godinātu Dievu, jo viņš bija iztrūcinājies no Tā Kunga eņģeļa zobena.
1. Laiku 21:18-30 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un tā Kunga eņģelis pavēlēja Gadam pateikt Dāvidam, lai Dāvidš dodas augšup kalnā un lai uzceļ altāri tam Kungam uz jebusieša Ornana klona. Un paklausīdams Gada vārdiem, ko tas bija runājis Kunga vārdā, Dāvids devās kalnā. Kad nu Ornans apgriezās, tad vņsi ari ieraudzīja eņģeli, bet viņa četri dēli, kas kūla kopā ar viņu, paslēpās, bet Ornans kūla kviešus. Kad nu Dāvids nāca pie Ornana, un Ornans paskatījās un ieraudzīja Dāvidu, tad viņš iznāca laukā no klona un nometās Dāvida priekšā ar savu seju pie zemes. Un Dāvids sacīja Ornanam: „Lūdzams, dod man klona vietu, lai es tur uzceļu altāri tam Kungam, bet piešķir man to par pilnu samaksu, lai tādā kārtā mocība tiek no tautas novērsta.“ Tad Ornans atbildēja Dāvidam: „Ņem to sev un dari, mans kungs un ķēniņ, kā vien tev patīk! Redzi, tur tos vēršus es dodu dedzināmiem upupiem un šīs kuļamās ragavas malkai, bet kviešus ēdamam upurim; to visu es dodu!“ Bet ķēniņš Dāvids sacīja Ornanam: „Nē, bet es to visu gribu pirkt no tevis par pilnu samaksu, jo es negribu ņemt tam Kungam, kas ir tavs, nedz arī es upurēšu tādu dedzināmo upuri, kas iegūts par velti!“ Tā Dāvids deva Ornanam par šo vietu zeltu svarā seši simti seķeļus. Un Dāvids tur uzcēla tam Kungam altāri un upurēja dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upupus; un kad viņš to Kunga piesauca, tad Viņš tam atbildēja ar uguni no debesim pār dedzināmo upufu altāri. Un tas Kungs deva rīkojumu eņģelim, un tas iebāza savu zobenu maksti. Tanī laikā, kad Dāvids redzēja, ka tas Kungs bija viņam atbildējis uz jebusieša Ornana klona, tad viņš tur upurēja ari kaujamos upurus. Bet tā mājoklis, ko Mozus bija tuksnesi izveidojis, un ari dedzināmo upupi altāris tanī laikā abi atradās kalnu augstienē pie Gibeonas. Bet Dāvids nevarēja tur pie tā noiet, lai tā priekšā godinātu Dievu, jo viņš bija iztrūcinājies no tā Kunga eņģeļa zobena.
1. Laiku 21:18-30 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Tā Kunga eņģelis sacīja uz Gadu, lai saka Dāvidam, ka Dāvids lai ietu, Tam Kungam uztaisīt altāri Jebusieša Ornana klonā. Tā Dāvids nogāja pēc Gada vārda, ko tas Tā Kunga Vārdā bija runājis. Kad nu Ornans pagriezās, tad viņš redzēja eņģeli, un viņa četri dēli, kas pie viņa bija, paslēpās, bet Ornans kūla kviešus. Un Dāvids nāca pie Ornana, un Ornans skatījās un redzēja Dāvidu un nāca no tā klona un metās Dāvida priekšā uz savu vaigu pie zemes. Un Dāvids sacīja uz Ornanu: dod man klona vietu, ka es tur Tam Kungam taisu altāri; dod man to par pilnu naudu, lai šī mocība mitās no ļaudīm. Tad Ornans sacīja uz Dāvidu: Ņem to, un dari, mans kungs un ķēniņ, kā tev patīk, redzi, es vēršus dodu par dedzināmiem upuriem un šos kuļamos ratus malkai un šos kviešus par ēdamu upuri, - visu to es dodu. Bet ķēniņš Dāvids sacīja uz Ornanu: nē, bet es to gribu pirkt par pilnu naudu; jo es negribu ņemt Tam Kungam, kas tev pieder, un upurēt dedzināmo upuri par velti. Tā Dāvids Ornanam par to vietu deva sešsimt sēķeļus zelta. Un tur Dāvids Tam Kungam uztaisīja altāri un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus. Un kad tas To Kungu piesauca, tad Viņš tam atbildēja caur uguni no debesīm uz dedzināmo upuru altāri. Un Tas Kungs sacīja uz eņģeli, lai tas savu zobenu bāž savā makstī. Tanī laikā, kad Dāvids redzēja, ka Tas Kungs viņam bija atbildējis uz jebusieša Ornana klona, tad viņš tur upurēja. Jo Tā Kunga dzīvoklis, ko Mozus tuksnesī bija taisījis, un dedzināmo upuru altāris to laiku bija Gibeonas kalnā. Bet Dāvids tur pie tā nevarēja noiet, Dievu meklēt, tā viņš bija iztrūcinājies no Tā Kunga eņģeļa zobena.